Elektrības 2019. gada līkloči Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā esot pamanījies augt pretēji samazinājumam elektroenerģijas ražošanā (–5%) un patēriņā (–1,5%).

Kamēr Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēl tikai rēķina procenta desmitdaļas mazliet virs vai zem +2,5% kā orientiera 2019. gada IKP palielinājumam pret 2018. gada IKP Latvijā, daudz šaurāko enerģētikas lauciņu jau kārtīgi aprakstījuši valsts uzņēmumi Latvenergo un Augstsprieguma tīkls. Latvijā 2019. gadā patērētas 7 297 056 megavatstundas elektroenerģijas, no kurām 84,7% devuši vietējie ražotāji.

Savietot IKP pieaugumu ar elektroenerģijas patēriņa samazināšanos ir uzdevums, kas prasa papūlēties. Ja patēriņš būtu sarucis nevis par 1,5%, bet 15% vai tikai par 5%, tad uzdevums kļūtu principā neizpildāms, bet -1,5% vēl nav viennozīmīga liecība par oficiālās statistikas neatbilstību īstenībai.

Siltums dod plusu vai mīnusu?

Siltā ziema, ko šobrīd pat nevar nosaukt par ziemu, ir būtisks arguments, kāpēc IKP varēja augt bez kopējā elektroenerģijas patēriņa pieauguma. Salīdzinoši siltā laikā daļa elektrības, kas citos apstākļos sildītu gaisu un ražošanas iekārtas, aizgāja šo iekārtu darbināšanai, kā rezultātā tika saražots vairāk preču vai pakalpojumu, kā, piemēram, darbinot celtņus ostās. CSP dati par vidējām mēnešu temperatūrām atgādina, ka tik tiešām krietni siltāki 2019. gadā nekā 2018. gadā bijuši ne tikai vēl atmiņā palikušais decembris (+2,7 pērn pret -1,1 ºC aizpērn,), bet arī februāris (+0,8 pret -6,9 ºC), marts (+2,2 pret -2,4 ºC) un mazāk uzkrītoši vēl daži mēneši, bet janvārī turpretī aukstāks bijis pērn nekā aizpērn (-4 pret -1,6 ºC). Pretarguments šādam skaidrojumam tāds, ka statistiķi tik un tā iemanās ierēķināt IKP arī gaisa sildīšanu, jo tā taču cilvēkiem tikpat nepieciešama kā pārtika un tieši tāpat iekļaujama IKP. Siltākam laikam pašam par sevi vajadzēja IKP samazināt, ja vien elektrībai nav atrasti citi izmantošanas veidi, kas IKP paaugstinājuši.

Optimistiskā skatījumā var pieļaut, ka arī iedzīvotāju skaita samazināšanās 2019. gada laikā par nepilnu procentu ir līdzīgi siltajam gaisam novirzījusi elektrību no cilvēku pamatvajadzību uzturēšanas uz ražošanu, kas devusi IKP lielāku pienesumu nekā elektrības tērēšana sadzīvē.

2019. gadā turpinājās banku sniegto pakalpojumu samazināšanās. Ja IKP pieaugumu uzturēja rūpniecība, jau pieminētās ostas u. tml., tad tām būtu vajadzējis vairāk elektrības nekā darba telpām bankās. IKP pieauguma versijas uzturēšanai tiek izmantots skaidrojums, ka IKP uz augšu vilkusi informācijas tehnoloģiju nozare - projektēšana un programmēšana, kas apgroza naudu, nevis enerģiju.

IKP pieaugums sasniegts ar minimālu naftas produktu patēriņa pieaugumu, kāds atbilst šo produktu akcīzes nodokļa iekasēšanas «pieaugumam» (jā, pēdiņās pieaugumam) no 539,6 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 540,5 miljoniem eiro 2019. gadā. Elektrības patēriņa samazināšanās liecina, ka elektromobiļi Latvijā nav sākuši izspiest automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem.

Standartfrāze par ražošanas pieaugumu ar mazāku elektrības patēriņu ir jauno tehnoloģiju ieviešana. Pēc tiem pašiem ekonomikas mācību grāmatās uzdotajiem standartiem tas nebija iespējams Latvijā, kur sarūk gan banku kredītportfelis, gan ārvalstu investīcijas. Varbūt tomēr modernizācija notiek uz praktiski atceltā uzņēmumu ienākuma nodokļa rēķina. Valsts tādā veidā atteikusies no pusmiljarda eiro gadā, neprasot nekādus apliecinājumus, ka nodoklī nesamaksātā nauda tiek ieguldīta uzņēmumos. Vai nu IKP pieaugums pretēji elektrības patēriņa samazinājumam kaut netieši apliecina uzņēmumu modernizāciju, vai arī nav te nekādas modernizācijas un IKP pieauguma.

Elektrībai zemāka biržas cena

Elektrības ražošanas samazināšanu ar IKP pieaugumu saskaņot ir vieglāk. Samazinājumu diktēja ūdens daudzums Daugavā, kur hidroelektrostaciju kaskāde ieguvusi par 14% mazāk elektrības pērn nekā aizpērn. Šo iztrūkumu daļēji segušas vietējās termoelektrostacijas ar +4% un elektroenerģijas summārais imports. Tajā pašā laikā Latvija elektrību ir arī eksportējusi. Biznesa ideja ir importēt lētāku elektrību pa naktīm un brīvdienās, šajā laikā uzkrājot ūdeni Daugavas HES kaskādē, lai varētu darba dienu maksimumstundās saražot tik daudz elektrības, ka pietiek pašiem un eksportam, tādējādi stabilizējot elektroenerģijas cenas Latvijas un Baltijas reģionā.

Konsekventi samazinājusies elektroenerģijas ražošana mazajās koģenerācijas (-17%), šķeldas (-9%) un biogāzes (-8%) kurtuvēs. Te atkal varētu atcerēties par pērnā gada siltajiem mēnešiem, kas prasīja mazāk siltuma un tādējādi ļāva saražot mazāk elektrības pārī ar siltumu. Var spriest arī tā, ka samazinājusies elektrības fiktīvā ražošana obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanai, jo valsts iestādes vismaz ar OIK saņēmēju pārbaudīšanu centās mīkstināt faktu, ka nenotiek un nenotiks pirms 13. Saeimas vēlēšanām apsolītā OIK atcelšana. Ekonomikas ministrija atskaitās par nebūtisku OIK izmaksu samazināšanu, lai gan lielāku elektroenerģijas daudzumu elektroapgādes tīklā skaitās ieplūdinājušas vēja elektrostacijas (+26%) un mazie HES (+18), kā arī pagaidām niecīgu īpatsvaru sasniegušās Saules elektrostacijas (+20%).

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu apgabalā pagājušajā gadā samazinājusies par 7%. Pērn vidējā Nord Pool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bijusi 46,28 eiro par megavatstundu. Vidējo rezultātu uz leju vilkusi 2019. gada otrā puse, sākot no augusta. Gada zemākais cenu līmenis sasniegts decembrī ar 39,05 eiro par megavatstundu. Jāuzsver, ka elektrības biržas cena nav elektrības gala cena lietotājiem, kuriem jāapmaksā arī elektrības piegāde, nodokļi un - Latvijas gadījumā - OIK.

Sevi parāda likteņupe Daugava

Latvenergo ir sarūpējis informāciju par to, kā pagājušā gada laikā mainījies ūdens daudzums Daugavā, ko izsaka ar pieteci kubikmetros sekundē. Vēl 2019. gada jūlijā šis rādītājs bijis 134 pret 173 par labu 2018. gada jūlijam, bet augustā ar 206 pret 146 jau uzvarējis 2019. gads. Pēc tam pērnais gads sācis cīkstēties nevis ar pieteces ziņā pieticīgo 2018. gada otro pusi, bet ar jūtami augstāko vidējo pieteces rādītāju. Tas pārspēts septembrī ar 631 pret 534 un turpmākajos mēnešos vēl jo vairāk. 2019. gada statistikā tas vairs neiekļaujas, bet tik un tā patīkami, ka Daugavas HES kaskādē šogad janvāra pirmajās 20 dienās saražota 271 gigavatstunda elektroenerģijas, kas veselas piecas reizes pārspēj tās pašas 20 dienas 2019. gada janvārī. Lielākā daļa šā gada janvāra pagājusi ar vidējo pieteci 897 kubikmetri sekundē, kas būtiski pārsniedz ilglaicīgi vidēji novērotos 554 kubikmetrus sekundē. Pārziemojot šādā stilā, pavasara palu ūdeņu Daugavā toties nebūs.

Tagad Daugavā ūdens daudz, bet tomēr mazāk nekā 2018. gada sākumā ar 1285 kubikmetriem sekundē, kas lika pamatu tik augstai atskaites bāzei, pret kuru 2019. gada -14% nav ļoti slikts rādītājs. Diversificēto ražošanas jaudu īpašnieks Latvenergo ir izmantojis savus TEC-1 un TEC-2 vēsturiski lielākā termoelektrostacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma sasniegšanai 2019. gadā, turklāt pamanījies iekļauties elektrības biržas cenu samazinājumā.