Epidēmija Ķīnā apdraud Latvijas rūpniecību

 
©AFP/SCANPIX/LETA

Ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā 2019. gada decembrī bija zemāki nekā pirms gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi tie saruka par 3,2 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi, rūpniecībai uzrādot lielāko izlaides kritumu mēneša ietvaros kopš 2014. gada sākuma un sarūkot visu rūpniecības nozaru izlaidei, Finanšu ministrija secina, ka decembris nozarē nav bijis veiksmīgs.

Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija uzskata, ka lielākie rūpniecības vilcējspēki pagājušajā gadā bijuši metālapstrāde un elektrisko iekārtu ražošana. Taču ar nožēlu viņa atzina, ka abās šajās apakšnozarēs redzama bremzēšanās - gada beigas nesušas mazāk iepriecinošus rezultātus, turklāt eksporta pasūtījumu apjomam pēdējos mēnešos bijusi tendence kristies. Arī iekārtu un ierīču remonts spēcinājis apstrādes rūpniecības kopējo rezultātu, taču šī vēsturiski bijusi svārstīga nozare, kas nozīmē, ka nevaram rēķināties ar tikpat labu attīstību arī nākamgad. «Pēc vairāku gadu ļoti spēcīgiem rezultātiem pagājušais gads kokapstrādē pagājis negatīvā zīmē. Kritušies eksporta pasūtījumi, cenas, apgrozījums un arī saražotās produkcijas apjoms. Kokapstrādes nedienas turpināsies vēl vismaz gada sākumā, bet ceram uz apakšnozares sasparošanos gada otrajā pusē. Arī otrajā lielākajā nozarē - pārtikas apstrādē - izlaide nedaudz sarukusi, taču pozitīvi, ka nozares spēlētāji arvien vairāk koncentrējas uz eksporta tirgiem un, cenu kāpumam piepalīdzot, spēj tajos kāpināt savu apgrozījumu. Ja pagājušās desmitgades beigās pārtikas nozare eksportēja nedaudz virs 22 procentiem produkcijas, tad šobrīd tie jau ir 39 procenti, kas rūkoša iekšējā tirgus apstākļos ir vienīgais veids, kā uzturēt izaugsmi,» uzsvēra L. Zorgenfreija.

Swedbank šim gadam prognozē salīdzinoši lēnu ekonomisko izaugsmi (2,2% apmērā). Salīdzinoši spēcīgs būšot iekšējais patēriņš, bet vāja attīstība gaidāma eksportā. Tas galvenokārt saistāms ar notikumiem ārējos tirgos, kur prognozes ir piesardzīgas, bet riski - augsti. Līdz ar to arī apstrādes rūpniecībai, kur 65 procenti no produkcijas tiek realizēti eksporta tirgos, nesolās būt viegls gads.

«Ja nebūtu nelabvēlīgu dabas spēku, varētu teikt, ka ražošanas izmaiņu līknes turpmākajos mēnešos drīzāk ies uz augšu, nevis uz leju,» savās prognozēs dalās Luminor galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Par to liecinot rūpniecības uzņēmumu aptauju dati un informācija no nozares. Piemēram, mašīnbūvē un elektronikā janvārī sniegtais vērtējums par gaidāmo ražošanas apjomu strauji pieaudzis, atgriežoties 2016.-2018. gada optimisma augstajā līmenī. Un tas visumā saskanot ar uzņēmumu pārstāvju teikto sarunās - daži no viņiem redz svaigus pieprasījuma asnus pēc nelabvēlīga perioda pērnā gada otrajā pusē. Metālapstrādē diezgan liels optimisms saglabājās visa iepriekšējā gada laikā, kas likumsakarīgi atspoguļojās ražošanas kāpumā.

Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka vislielākā ietekme uz rūpniecību šogad būs kam citam - proti, vīrusa epidēmijai Ķīnā. «Pasaule ir piedzīvojusi daudz ļaunākas epidēmijas. Taču nav vēl bijis tādas, kas radītu lielākus draudus pasaules ekonomikai globalizācijas ērā. SARS epidēmijas laikā 2003. gadā Ķīna galvenokārt ražoja vienkāršas preces, šobrīd tā ir dziļi integrēta tehnoloģisko produktu piegāžu ķēdēs. Daudzu populārāko elektronikas produktu komponentes tiek ražotas ASV, Japānā, Taivānā un Korejā, bet saliktas Ķīnā. Daudzas rūpnīcas, kurām bija jāatsāk darbu pēc ķīniešu jaunā gada brīvdienām, to vēl nav izdarījušas. Hubei province, kas ir epidēmijas izcelsmes vieta un kura šobrīd ir norobežota no pārējās valsts, atrodas Ķīnas vidienē, tāpēc caur to iet svarīgi tranzīta ceļi. Tā ir arī liels ražošanas centrs. Līdz ar to, ir apdraudētas piegāžu ķēdes. Turklāt ir apdraudēta ne tikai rūpniecība. Pašas Ķīnas tūrisma un izklaides nozare ir gandrīz paralizēta. Arī citur pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Arī tam galu galā būs netieša ietekme uz rūpniecību. Pat, ja izdosies novērst masveidīgu vīrusa izplatīšanos ārpus Ķīnas, notiekošais būs jūtams trieciens pasaules ekonomikai. Savukārt, ja neizdosies, tad, kā saka angļi, visas likmes ir atceltas. Iespējams, ka nākamo rūpniecības datu publicēšanas brīdī mēs jau dzīvosim diezgan atšķirīgā pasaulē,» pieļauj P. Strautiņš.

***

Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas 2019. gadā**, %

Elektrisko iekārtu ražošana +16

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas +13,5

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana +9,3

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana +8,8

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana +7,3

Tekstilizstrādājumu ražošana +1,0

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana +0,8

Dzērienu ražošana +0,2

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles -0,2

Pārtikas ražošana -0,1

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana -1,2

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana -2,2

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana -2,3

Mēbeļu ražošana -2,8

Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana -3,7

Apģērbu ražošana -5,5

Vidēji visā apstrādes rūpniecībā +2

* salīdzinot ar 2018. gada decembri, salīdzināmajās cenās un kalendāri izlīdzināti

** salīdzinot ar 2018. gadu, salīdzināmajās cenās un kalendāri izlīdzināti

Avots: CSP



 

Abonē