Jau no 19. līdz 21. maijam sešpadsmit mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas piedalīsies lielākajā nozares izstādē Baltijā – “Tech Industry 2022” Ķīpsalā! Ukrainas uzņēmēji startēs vienotā Ukrainas nacionālajā ekspozīcijā!
Tā kā, sākot ar maiju, vairs nav spēkā virkne iepriekšējo atbalsta pasākumu energoresursu cenu kompensēšanai, daļai iedzīvotāju jārēķinās, ka jūnija rēķins par maijā patērēto elektrību varētu būt lielāks nekā iepriekš, pat ja elektroenerģija nav tērēta vairāk.
Ceļu būvei, remontam un uzturēšanai šogad piešķirts rekordliels budžets 314 miljonu eiro apjomā, taču bez garantijām, par kādu cenu un vai vispār šo naudu izdosies pārvērst reālajiem būvdarbiem nepieciešamajās smiltīs un šķembās, betonā, dzelzsbetonā un asfaltbetonā un, protams, degvielā.
Latvijā pēdējos gados ir ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kam vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Vai uzņēmējiem taisnība, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā?
Neatkarīgās pārtikas grozs vienu reizi iepriekš ir bijis dārgāks nekā šogad, bet nekad nav sadārdzinājies tik strauji kā laikā starp 2021. gada un 2022. gada Lieldienām.
Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.
Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļas organizētajā diskusijā “Karš Ukrainā – kā tas ietekmē uzņēmējdarbību Latvijā” eksperti un uzņēmēji diskutēja par energoresursu cenu kāpumu, sarežģījumiem izejvielu piegādes ķēdēs un produktu cenu palielināšanos Krievijas izraisītā kara dēļ.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums jeb uzņēmējdarbības konfidences rādītājs, ko ik mēnesi mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP), iezīmē drūmu ainu – 2022. gada martā šis rādītājs samazinājies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un arī pakalpojumu sektorā. Vienīgā nozare, kura martā jutās optimistiski noskaņota, bija mazumtirdzniecība, jo īpaši – degvielas tirgotāji.
2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.
Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.
Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, aģentūrai LETA atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).
Degvielas cenas Latvijā sit pušu visus agrākos rekordus, tuvojoties diviem eiro par 95. markas benzīna litru. Vēl augstākas tās pašlaik ir Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, kur litrs jau maksā 2,2–2,5 eiro. Virknē citu valstu tās vēl turas zemākā līmenī. Bet diezin vai tas būs ilgi.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, viens no pasaules vadošajiem alkoholisko dzērienu uzņēmumiem “Stoli Group” mainīs tam piederošā degvīna zīmola “Stolichnaya” nosaukumu. Uzņēmums neizmantos plaši zināmo nosaukumu krievu valodā.
Reaģējot uz naftas cenu kāpumu un ļoti straujo pieprasījuma pieaugumu, degvielas cena Latvijā pietuvojusies diviem eiro par litru, un daži pat uzskata, ka vasarā tā jau maksās 3–4 eiro litrā. Degvielas cenu kāpuma dēļ pieaugs arī patēriņa cenas, kas smagi sitīs pa kabatu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā valsts to varētu mīkstināt, ir samazināt degvielai piemēroto nodokļu likmes. Taču Saeimas vairākums pagaidām pat neapsver iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.