Šodien Vīnē sanāks naftas ieguvējvalstu karteļa OPEC+ dalībvalstu pārstāvji, lai pēc Saūda Arābijas un Krievijas priekšlikuma nolemtu samazināt naftas ieguvi ar mērķi paaugstināt naftas cenas pasaules tirgū.
Pasākums tiek reklamēts arī tādējādi, ka tā būs pirmā OPEC+ klātienes sanāksme kopš 2020. gada marta. Karteļa dalībvalstis tādējādi ieguldīs kaut simbolisku naudu pasākuma norisei, lai ieguldījumus atpelnītu ne tūkstoškārt, bet miljonkārt. Kur nu liksimies - arī Latvijai nāksies segt naftas sadārdzinājumu ar augstākām cenām par degvielu.
Jēlnaftas ieguvējvalstu rūpes ir saprotamas. Kāpēc gan pārdot izsīkstošu resursu lētāk, ja var pārdot dārgāk? Tā taču pavisam pārskatāma pagātne, kad jēlnaftu varēja pārdot gandrīz divas reizes dārgāk. Atbilstoši enerģētikas nozares lieluzņēmuma “Neste” statistikai, pēdējā jēlnaftas cenu virsotne sasniegta šā gada 6. jūnijā. Tā uzrāda cenas Krievijas izcelsmes naftai ar preču zīmi “Urals” un Ziemeļjūras naftai “Brent”, kuras cena ne pilnīgi identiska, bet ļoti tuva citu ne Krievijas marku jēlnaftai.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ir papletis atšķirību starp “Urals” un “Brent”cenām no aptuveni viena ASV dolāra par naftas barelu līdz vairākiem desmitiem dolāru. 6. jūnijā par “Brent” maksāti 128,09 ASV dolāri par barelu, kādu cenu līmeni baudīja arī Saūda Arābija, bet krieviem maksāti tikai 92,65 dolāri par barelu. Savukārt nupat sasniegtais minimums bijis 28. septembrī 63,33 dolāri par barelu Krievijai un apmēram 86,55 dolāri par barelu pārējiem naftas ieguvējiem.
Cenu kritums ir acīmredzams un tā nodarītās ciešanas naftas ieguvējvalstu budžetiem un budžetu izdevumu klientiem pietiekami lielas, lai ieguvējvalstis sarosītos. Šīs rosības organizēšanu uzņēmušās valstis, kas ieņem otro un trešo vietu pasaulē pēc naftas ieguves apjomiem.
Tik tiešām tām jābūt spēcīgām valstīm naftas nozarē, lai sāktu spēkoties ar valsti, kam pirmā vieta pasaulē naftas ieguvē un vēl daudzos citos rādītājos, sākot ar armijas rīcībā esošo lielgabalu un raķešu skaitu. Tās, protams, ir Amerikas Savienotās Valstis. To valdības nostāja un intereses ir pilnīgi pretējas Saūda Arābijas un Krievijas interesēm ja ne vairāk, tad vismaz līdz 8. novembrim, kad ASV tiks pārvēlēta trešā daļa senatoru un deputāti vēl citos likumdevējvaras līmeņos. Tāpēc ASV valdošie spēki apņēmušies nesadusmot savus vēlētājus ar netradicionāli augstām degvielas cenām.
ASV interese par ne ļoti zemām, bet arī ne augstām un noteikti ne strauji kāpjošām naftas cenām nešūpojas līdzi vēlēšanu cikliem. ASV ir ne tikai lielākā naftas ražotāja, bet arī patērētāja. Degvielas un visu citu naftas produktu patērētāji prasa no valsts pieņemamas cenas, kas liek valstij stabilizēt jēlnaftas cenas.
Šajā brīdī kaut mikroskopisks, bet pārsvars starp likumdevējiem ir Demokrātu partijai. Tādējādi viena partija bauda un cenšas noturēt gan likumdevēju vairākuma, gan izpildvaras priekšrocības. Izpildvara ar valsts prezidentu Džo Baidenu priekšgalā mēģina apmierināt vēlētājus ar pēc iespējas zemākām degvielas cenām. To pazemināšanas dēļ ASV sākusi laist tirgū savas stratēģiskās naftas rezerves, bet Džo Baidens bija aizbraucis uz Saūda Arābiju sarunāt, lai tā nebremzē naftas ieguvi. Saūda Arābija tomēr izlēma parādīt patstāvīgu nostāju un iekasēt naudu, ko tā, visticamāk, arī dabūs.
ASV jaunākos centienus slāpēt naftas cenu pieaugumu ilustrē darījums ar potenciāli lielu naftas ieguvējvalsti Venecuēlu, pagaidām palaižot brīvībā ne naftu, bet abās valstīs apcietinātus cilvēkus, kuri ar kaut ko izpelnījušies pretējās puses gādību. Pagaidām gan tas vairāk žests Krievijas virzienā, jo Venecuēlas naftas ieguves atjaunošanai daudz tehnisku šķēršļu.
Arī Latvijas patērētāji var sekot līdzi tam, kā naftas cenu svārstības caur degvielas cenām ietekmē mūsu dzīvi. Krievijas agresijas iekustinātā naftas cenu augšupeja jau 1. jūnijā uzvilka 95 markas autodegvielas cenas Latvijā virs diviem eiro par litru. Virs šādas robežlīnijas degvielas litra cena Latvijā noturējās līdz jūlija vidum. Par litru 95 markas degvielas šobrīd jāmaksā starp 1,69 un 1,81 eiro atkarībā no tā, kādas īpatnības pat vienai degvielas markai piešķir dažādas degvielas izplatītāju ķēdes, un kāda konkrētajā brīdī ir šo ķēžu mārketinga politika.
Pāreja no jēlnaftas cenu minimuma uz augšupejošu cenu posmu atbilst tam, kā Krievija un Saūda Arābija sāka zvanīt trauksmes zvanus - reklamēt šodienas pasākumu. Līdz vakardienai tās jau varēja iekasēt dolārus trīs virs pārdzīvotā minimuma: 89,84 dolārus par barelu “Brent”un 65,93 dolārus par barelu “Urals”. Latvija patērētājiem jāņem vērā, ka degvielas šejienes cenas ietekmē arī eiro kursa lejupslīde pret dolāru.
Degvielas cenas Latvijā neparāda jēlnaftas cenu izmaiņas tādā ātrumā un skaidrībā, kādā tās parādītu spogulis. Tā arī pēdējā nedēļā augšup vērsto posmiņu jēlnaftas cenās vietējās cenas vēl neparāda, taču noteikti parādīs ar laika nobīdi. No otras puses, tagadējās degvielas cenas Latvijā ir uz katru litru par pārdesmit eirocentiem augstākas, nekā bija 27. janvārī, kas kā atskaites punkts šeit izmantots tāpēc, ka toreizējā “Brent” cena 89,78 dolāri par barelu bija vistuvākā vakardienas cenai. “Urals” toreiz maksāja 89,02 eiro par barelu. Tā tagadējo cenu uz leju velk Krievijas agresija, kuras dēļ Krievija bez diskonta vairs nevar pārdot praktiski neko. Cita lieta, ka Krievijas dabasgāze ar diskontu ir dārgāka par tās pašas dabasgāzes cenu bez diskonta pirms kara.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis stāsta, ka tagad degvielas cenas Latvijā uz augšu iekustinājis naftas pārstrādes rūpnīcu darbinieku streiks Francijā, bet arī Krievijas un Saūda Arābijas iniciētā lēmuma sekas pa ceļam uz Latviju nepazudīs. Tomēr šādu notikumu ietekme paliks salīdzinoši neliela attiecībā pret diviem galvenajiem notikumiem. Pirmkārt, attiecībā pret aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstīm pirkt Krievijas jēlnaftu un tās produktus. Aizliegumu spēkā stāšanās izstiepta pa naftas produktu nomenklatūru no nākamā gada janvāra līdz martam. Otrkārt, pret pasaules ekonomikas nonākšanu recesijā, kas nozīmē naftas patēriņa un tāpēc arī cenu samazināšanos.
Recesija ir risks Saūda Arābijai, jo tās galvenās eksportpreces cenas kritums galu galā var izrādīties ļoti nepatīkami liels, ja Saūda Arābija ar tagadējo naftas cenu celšanu būs veicinājusi pasaules iekrišanu pārāk dziļā recesijas bedrē. Nav gan tā, ka Saūda Arābijas un Krievijas intereses būtu identiskas. Krievijai recesija pasaulē vai nu bijusi nebijusi, vai vēlama pēc principa “jo trakāk, jo labāk”, lai ar ainām no pārējās pasaules aizsegtu Krievijas neveiksmīgās karošanas sekas. Tāpēc ir prognozētāji, kuri mierina, ka uz šodienu saceltais tracis par jēlnaftas cenu celšanu izrādīsies lielāks nekā pati cenu celšana, taču pilnīgi izsprukt no tās izredzes ir mazas.
