Tautsaimniecība

Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.

Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu: ekonomiskā situācija Latvijā katru dienu arvien pasliktinās. Kāpēc tā notiek? Kas tālāk notiks ar cenām? Vai Latvijas uzņēmumi izdzīvos? Uz šiem jautājumiem atbild Andrejs ŽDANS – Latvijas lielāko ražotāju trijotnē ietilpstošā gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs.

Līdz ar būtisko resursu izmaksu kāpumu arvien iestādes un organizācijas ir spiestas pārvērtēt savas izmaksas. IKT resursi, infrastruktūra, rīki un servisi nav izņēmums, tie piedzīvo ne vien uzturēšanas izmaksu pieaugumu, bet arī konstantus drošības izaicinājumus, ko rada gan ģeopolitiskā situācija, gan arī tas, ka arvien vairāk laika pavadām digitālajā vidē un turp “pārmigrē” arī apdraudējumi.

Kā jau varēja paredzēt, septembrī saņemtie rēķini par energoresursu patēriņu augustā lielai daļai Latvijas uzņēmumu izrādījusies tik smaga nasta, ka jau tuvākajā laikā var sagaidīt gan ražošanas apjomu samazināšanu, gan būtisku gala produktu cenu kāpumu un pat bankrotu vilni. “Neatkarīgās” aptaujātie uzņēmēji gan šobrīd vēl balto karogu nav izkāruši, tomēr gandrīz visi kā viens atzīst – valsts atbalsts līdz šim bijis gandrīz nejūtams.

Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi praktiski neatvieglo tas, ka tieši šodien Lietuva ar NordPool elektrības biržas cenas rekordu 478,16 eiro par megavatstundu mazliet pārspēj Latviju ar 470,38 eiro par megavatstundu.

Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM), iesaistot zinātniekus, pēta, kā lietderīgi izmantot koksnes resursus, uzņēmums aicina iedzīvotājus pārdot savus mežus “Latvijas valsts mežiem”, atgādina, ka atcelta Pokaiņu meža apmeklējuma maksa – par šīm un citām tēmām LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš intervijā “Neatkarīgajai”.

Etno mūzikas grupa “Tautumeitas” nākusi klajā ar videoklipu dziesmai “Vīna ūtrai”, kas atrodama grupas jaunākajā albumā “Skrejceļš”.

Aizejošās Latvijas valdības partiju priekšvēlēšanu triks ir solījums beidzot tomēr izpildīt pirms četriem gadiem jau doto solījumu OIK elektrības lietotājiem, bet aizkulisēs top OIK līdzīgs maksājums visu citu preču pircējiem.

Šā gada otrajā ceturksnī, beidzoties Covid-19 ierobežojumiem, iedzīvotāji turpināja atgriezties darba tirgū un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 12,9 tūkstošiem jeb 1,4% lielāks nekā pirms gada. Tajā skaitā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pieaudzis par 23,6 tūkstošiem jeb par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Latvijas rūpniecība noslēgusi 2022. gada pirmo pusi ar nullei tuvu pieaugumu par 0,7% jūnijā pret 2021. gada jūniju, kas pārāk krasi atšķiras no visos iepriekšējos mēnešos uzņemtā pieauguma tempa 3 līdz 6 procentu intervālā.

Latvijas iedzīvotāju vairākums nespēj un negrib saprast saistību starp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma palēnināšanos 2022. gada vasarā un draudiem atrasties pie jau aizsalušiem radiatoriem 2022./2023. gada ziemā.

Krievijas ogles caur Latvijas ostām jāizdabū triecientempā līdz 10. augustam, kad Eiropas Savienībā stāsies spēkā aizliegums “tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot ogles un citus cietos fosilos kurināmos, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tie tiek eksportēti no Krievijas,” kā arī “saistībā ar 1. punktā minēto aizliegumu tieši vai netieši sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām un minēto preču un tehnoloģiju nodrošināšanu, ražošanu, apkopi un izmantošanu.”

Paldies 2022. gada pirmajai pusei par tranzītkravu daudzuma pieaugumu. Pirmkārt, pusgada rādītāju nevar nosaukt par nejaušību sakritības rezultātu īsā laika periodā. Otrkārt, jau pārkrautās tonnas nepazudīs no 2022. gada kopējiem rādītājiem, pat ja gada otrajā pusē kravu izrādīsies mazāk.

Ticēsim visam labajam un jo īpaši statistiķiem, ka viņu uzrādītais ražošanas pieaugums Latvijas rūpniecībā nav darinājums no neuzskaitīta rūpniecības produkcijas cenu pieauguma.

Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.

Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.

Gada otrajā pusē situācija Latvijas ekonomikā varētu pasliktināties un tuvākie gadi solās būt izaicinoši, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Līdz ar Eiropas Savienības līderu lēmumu ieviest daļēju Krievijas naftas embargo īstermiņā sagaidāms degvielas cenu kāpums, norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.