Globālo ekonomiku gaida stagnācija; jautājums, kā krīzi pārdzīvos Latvija

© Neatkarīgā

Pasauli negaida tie labākie laiki, vedina domāt jaunākās šā gada oktobra ekonomikas apskatā izdarītās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēses. No tām visai skaidri izriet, ka Covid-19 un Krievijas Ukrainā uzskatā kara seku pārvarēšana prasīs daudz spēka un sāpju un ir ļoti ticams, ka nākamgad pasaules iedzīvotāju labklājības līmenis var neatjaunoties līdz tam, kas bija pērn pirms lielā inflācijas lēciena.

Labā ziņa ir tā, ka attiecībā uz konkrētām valstīm izdarītajās prognozēs starptautiskā finanšu institūcija neparedz kādus būtiskus ekonomiskos satricinājumus, un, ja tas tā būs, arī mūsu dzīve no materiālās labklājības viedokļa nekļūs sliktāka par to, kas ir patlaban. Patiesībā iedzīvotāju potenciālajām spējām nopirkt to vai citu preču un pakalpojumu grozu vajadzētu uzlaboties. Tas sevišķi attiecināms uz valstīm, kur iedzīvotāji būtisku daļu savu ienākumu atvēl pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Arī uz Latviju. Tas tāpēc, ka gan enerģētisko resursu, gan pārtikas cenas pasaules preču biržās uzrāda tendenci sarukt un tas atspoguļosies gan degvielas cenās, gan komunālajos rēķinos, gan pārtikas cenrāžos veikalu plauktos. Taču minētais nozīmē vien vieglāku algas sagaidīšanu tiem, kam maciņš plānāks, bet nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu, kad ir iespēja gan vairāk pelnīt, gan vairāk tērēt. Tātad, apvienojot notiekošo preču biržās, tajā skaitā enerģētisko resursu cenu kritumu un SVF prognozes par ekonomisko izaugsmi, varam secināt, ka ticamākais attīstības scenārijs, ko varam piedzīvot nākamajā gadā, ir stagnācija.

Neatkarīgā

Augsim lēnāk

Šāds scenārijs lielā mērā izriet arī no SVF prognozēm. Monetārā iestāde izvirza pieļāvumu, ka nākamgad Latvijas ekonomiskais pieaugums varētu būt 1,6% salīdzinājumā ar šogad paredzēto 2,5% izaugsmi. Raugoties no šāda viedokļa, ik pa laikam prognozētā recesija (kas nozīmē tautsaimniecības apjomu samazināšanos pret iepriekšējo ceturksni vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas) varētu būt īsa un patlaban vērojamais ekonomiskais kritums visai drīz varētu izvērsties pieaugumā. Ar nosacījumu, ka SVF izteiktie paredzējumi patiešām īstenojas.

Tiesa gan, pašas organizācijas izteiktie pieņēmumi par attīstības tempiem dažos Latvijas eksportētāju atslēgas tirgos pagaidām neļauj uz inflācijas novārdzinātās Latvijas pieauguma tempiem raudzīties pārāk optimistiski. “Inflācijas novārdzināta” ekonomika, kura turklāt vēl piedzīvojusi recesiju, kā tas Latvijas gadījumā notiek šobaltdien, norāda uz to, ka būs grūtības rast jaunus līdzekļus, lai tautsaimniecības apgriezienus celtu uz vietējo aktivitāšu rēķina. Visticamāk, to pašu var attiecināt arī uz Lietuvu un Igauniju, kurām arī SVF prognozē lēnu, taču kopumā tomēr izaugsmi. Ja ņemam vērā, ka vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas preču eksporta nonāk šajās valstīs, tad kopumā ziņa nav slikta. Tiesa, paši ekonomiskie tempi gan ir tādi pablāvi. Igaunijas gadījumā pat tiek prognozēta paātrināšanās no 1% šogad līdz 1,8% nākamgad, bet Lietuvai izaugsmes tempu kritums no 1,8% līdz 1,1%.

Kritums Vācijā, Zviedrijā un Itālijā

Lai arī Eiropā krīze netiek prognozēta, tomēr vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm var nākties saskarties ar visai nepatīkamu ekonomikas statistiku. Tas attiecas arī uz vadošo Eiropas tautsaimniecību Vāciju, kurai SVF nākamajam gadam paredz ekonomisko kritumu par 0,3%. Varētu teikt, ka tas kopumā nav nekas īpašs, taču šajā ziņā svarīgi ir tas, ka pēc grūtā perioda, kas ir saistīts ar iepriekšējo gadu grūtībām Covid-19 apkarošanā un šā gada inflācijas lēcienu, šī Eiropai visai būtiskā tautsaimniecība nepieaug. Salīdzinājumam - šogad valūtas fonds Vācijai paredz 1,5% vērtu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanos, kas turklāt tiek panākta ekonomikai ļoti sarežģītos laikos. Tas nozīmē, ka arī paši vācieši varēs nopirkt mazāk, un tā nav laba ziņa Latvijas eksportētājiem. Minētais attiecas arī uz Zviedriju, kas arī ir mūsu valsts eksporta partneru topā. Tur nākamgad tiek paredzēts 0,1% vērts IKP kritums pretstatā šogad paredzētajai 2,6% vērtajai ekonomikas izaugsmei. Praktiski citām valstīm, tajā skaitā Latvijai, minētais var izpausties tā, ka gan vācieši, gan zviedri mazāk pirks dažādas ilgtermiņa preces, taču plaša patēriņa preču pirkumi varētu saglabāties iepriekšējā līmenī.

Cits stāsts ir prognozētais Itālijas ekonomikas kritums, kas nākamgad varētu sasniegt 0,2%. Kā jau iepriekš minēts, tas nav nekas īpašs. Taču šīs Dienvideiropas valsts ekonomiskie izaicinājumi jau līdz šim ir bijuši pārāk lieli un galvenokārt saistīti ar valdības lielo parādu nastu, kas naudas izteiksmē tiek lēsta aptuveni pusotras šīs valsts ekonomikas apmērā. Ja tautsaimniecības apjomi rūk, tas nozīmē, ka arī parādu nasta, visticamāk, pieaugs, un tas var radīt jaunus sarežģījumus ar aizdevumu apkalpošanu. Itālija nav starp Latvijas lielākajiem eksporta partneriem, taču, ja tur sāktos kaut kāda veida problēmas, mēs to izjustu pastarpināti. Piemēram, ar to, ka atkal nāktos darbināt kādus eirozonas glābšanas mehānismus, kā tas pirms desmit gadiem bija gadījumā ar Grieķiju.

Lēnāka inflācija

No SVF prognozēm var secināt, ka nākamgad inflācijas tempi visai ievērojami saruks, salīdzinot ar pašreizējiem, tomēr, raugoties uz pašiem inflācijas apmēriem un saliekot tos kopā ar nule kā pieminētajām IKP izaugsmes prognozēm, var izdarīt pieņēmumu, ka pašreizējās enerģētiskās krīzes sekas izjutīsim arī nākamajā gadā. Par to liek domāt tas, kā iepriekš pieminētais Vācijas ekonomikas samazinājums par 0,3% kombinējas ar šai valstij neraksturīgi augstu gada inflācijas prognozi. SVF paredz, ka nākamā gada beigās, rēķinot gada izteiksmē, Vācijā patēriņa cenu indekss būs pieaudzis par 5,4%. Tradicionālos apstākļos liela inflācija ir brīžos, kad ekonomikai klājas labi, kad iedzīvotāji un uzņēmumi ir gatavi tērēt vairāk un cenas aug uz lielāka pieprasījuma rēķina, nevis tad, kad tiek prognozēts kritums. Tātad varam secināt, ka iepriekš īstenotā Vācijas gazifikācija ar Krievijas kurināmo radīs sarežģījumus zemei, kas var lepoties gan ar savu mašīnbūvi, gan ar vecāko pasaulē darbojošos alus darītavu.

Interesanti, ka arī Zviedrijā nākamajam gadam tiek prognozēta ļoti augsta inflācija, kas varētu sasniegt 8% atzīmi. Latvija gan izskatās labi gan salīdzinājumā ar abām iepriekš minētajām valstīm, gan arī ar tuvākajiem kaimiņiem. Pie mums prognozētais gada inflācijas rādītājs ir 3,4%. Salīdzinājumam - Igaunijā šis skaitlis paredzēts attiecīgi 3,7%, bet Lietuvā 5% apmērā.

Ekonomika

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".