Stress

Daži pārtikas produkti nodrošina stabilu enerģijas līmeni un samazina stresa ietekmi.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pēc paradoksa: kā var kaut ko sasniegt, neko nedarot? Tomēr senā ķīniešu filozofija vu vei (無為), kas tulkojumā nozīmē "bezdarbība" vai "rīcība bez piepūles", piedāvā negaidītu, bet pārsteidzoši efektīvu ceļu mērķu sasniegšanai.

Daudzi uzskata, ka gulēšana uz kreisā sāna izraisīs murgus. Neirologi tomēr mierina, ka gulēšanas pozai ar to nav nekāda sakara. Slikti sapņi rodas pavisam citu iemeslu dēļ.

Vēlme norobežoties un izvairīties no sarunām ar jebkuru ne vienmēr nozīmē depresiju. Dažreiz tā ir vienkārši noguruma vai emocionāla izsīkuma pazīme. Tomēr šos stāvokļus var būt grūti atšķirt.

Tā nav tikai pašhipnoze, bet gan veids, kā stiprināt savu pašintegritāti, atgādinot sev par savām pamatvērtībām. Kā patiesībā darbojas afirmācijas?

Svarīga saruna – darba intervija, algas pārrunas, konflikta risināšana vai nopietna ģimenes diskusija – bieži izraisa vienu un to pašu reakciju: paātrinātu pulsu, saspringtu elpu un sajūtu, ka prāts skrien ātrāk nekā vajadzētu. Šajā brīdī problēma nav kompetence vai sagatavotība, bet gan nervu sistēmas aktivizēšanās. Ķermenis ieslēdz “cīņas vai bēgšanas” režīmu, un mēs sākam elpot seklāk un ātrāk.

Vācu zinātnieki identificējuši trīs nenovērtētus veidus, kā pazemināt asinsspiedienu.

Dažiem cilvēkiem ir grūti tikt galā ar stresu un mierīgi atpūsties. Īpaši tas ietekmē trīs zodiaka zīmes. Fundamentāla miera sajūta mums atvieglo dzīves gaitu. Tomēr vienmēr ir cilvēki, kuriem ir grūti atrast savu iekšējo mieru.

Vai esi pamanījis – pirms rakstīt e-pastu, ķerties pie darba, piecelties no dīvāna vai pat sākt sarunu, ķermenis it kā pats izdara dziļu nopūtu? Daudzi to uztver kā noguruma, neapmierinātības vai stresa pazīmi, tomēr patiesībā šī nopūta bieži ir labs signāls, nevis slikts, skaidro “Harvard.edu”.

Vēl pirms dažiem gadiem krāsojamās grāmatas tika uzskatītas par bērnu izklaidi, kamēr šodien tās redzamas pieaugušo somās, uz darba galdiem, lidostās un pat psihologu kabinetos. Mandalas, botāniski zīmējumi, abstrakti raksti vai mīlīgi kaķīši – pieaugušie krāso visā pasaulē. Tas nav modes niķis - tas ir signāls par to, kā jūtas mūsu nervu sistēma mūsdienu pasaulē, raksta “Psychology Today”.

Zobu griešana naktī jeb bruksisms ir parādība, ar kuru saskaras gan bērni, gan pieaugušie. Bieži tā paliek nepamanīta, līdz parādās blakus simptomi - rīta galvassāpes, sāpīgi žokļi, nodiluši zobi vai nemierīgs miegs. Lai gan zobu griešana nereti tiek uzskatīta par “nekaitīgu ieradumu”, ilgtermiņā tā var radīt nopietnas problēmas, ja netiek risināta, raksta “dentalhealth.org”.

Hronisks stress var slēpties aiz ikdienas nelielām problēmām, sākot no gremošanas izmaiņām un biežas saaukstēšanās līdz koncentrēšanās grūtībām. Eksperti ir nosaukuši mazāk zināmas pazīmes, kas liecina, ka jūsu nervu sistēma ir pārslogota un tai nepieciešama savlaicīga uzmanība, liecina Eating Well.

Daudziem kafija ir rīta glābiņš – viens malks, un galva kļūst skaidrāka. Taču ir cilvēki, kuri pēc kafijas jūtas… vēl miegaināki. Nevis uzmundrināti, bet smagnēji, apātiski vai pat gatavi snaudai. Tā nav iedoma un noteikti nav “organisms pieradis” - tam ir ļoti konkrēti iemesli, skaidro “Very Well Health”.

Vai ideja, ka smadzenes, intensīvi domājot, sadedzina "milzīgi daudz kaloriju“, ir patiesa? Daži pat apgalvo, ka eksāmeni, programmēšana vai sarežģīti radošie uzdevumi varot aizstāt treniņu sporta zālē. Diemžēl realitāte ir daudz piezemētāka, bet… vienlaikus arī interesantāka, raksta “Very Well Health”.

Jau sen vairs nemedījam mamutus, taču ķermeņa stresa reakcijas mehānismi palikuši tādi paši kā mūsu tālo senču laikos.

Parasti domājam, ka stress visvairāk ietekmē galvu un sirdi — domāšanu, koncentrēšanos, miegu, emocijas. Taču viena no pirmajām sajūtām, kas kļūst blāvāka, ir oža. Un tas nav nejauši: smadzenes stresa stāvoklī tiešā veidā “atslēdz” ožas sistēmu, jo tā tām šķiet mazsvarīga, salīdzinot ar izdzīvošanu, skaidro “verywellhealth.com”.

Laipnība varētu būt ilga mūža noslēpums. Laipni cilvēki labāk tiek galā ar stresu un sarežģītām dzīves situācijām, kas pozitīvi ietekmē viņu nervu sistēmu un vispārējo veselību. Šī noturība savukārt var ietekmēt hronisku slimību, piemēram, hipertensijas vai lipīdu metabolisma traucējumu, gaitu.

Šis psiholoģiskais tests ļaus ieskatīties sevī, ieklausīties savā zemapziņā un, iespējams, iegūt svarīgas norādes. Tas notiek bieži: šķiet, ka dzīvē viss notiek labi, ir uzticīgi draugi, mīloša ģimene, darbs, mājas, hobiji, bet dvēsele joprojām jūtas kā bedrē. Jūtat iekšēju diskomfortu, neapmierinātību ar sevi vai savu dzīvi, lai gan objektīvi viss šķiet kārtībā. Izklausās pazīstami?

Jauni pētījumi liecina, ka suņi piedzīvo gan kāpumus, gan kritumus tāpat kā viņu saimnieki, un viņu emocijas varētu ietekmēt tie paši gēni kā cilvēkiem, vēsta “Irish Independent”.

Šis ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot garastāvokli.  Nosaukta jaukākā stresa pārvarēšanas metode: runā par video skatīšanos ar dzīvniekiem.