Stress

Kā zināms, tad mazkustīgs dzīvesveids un neveselīga pārtika var veicināt svara pieaugumu. Neirozinātniece, ārste Tali Šarota norāda, ka ir vēl viens faktors, kas var veicināt tauku uzkrāšanos vēdera zonā, vēsta "Daily Star".

Vairāk nekā divas trešdaļas (68%) iedzīvotāju nodarbojas ar radošām aktivitātēm, tādām kā dažādiem mākslas veidiem, rokdarbiem, mūzikas instrumentu spēlēšanu vai radošo rakstīšanu. Pie kam 89,5% respondentu no 190 cilvēkiem, kuri aizpildīja Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) augusta aptauju par radošo aktivitāšu saistību ar psihiskās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, atzina, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.

Satraukums, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes var summēties krietnā stresa devā. Meklējot padomus stresa ietekmes mazināšanai, farmaceite Ērika Pētersone atgādina iespēju kā stresu mazinošus izmantot arī aptiekas produktu sortimentā atrodamus nervus tonizējošus un relaksējošus dabas līdzekļus.

Noņem stresu darba laikā, izveidojot īpašu anti-stresa baloniņu! Tā spaidīšana palīdzēs jums justies labāk, jo visas emocijas izliksiet mīcīšanas procesā.

Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tomēr pārmērīgās devās tas ir postošs. Cik daudz tad galu galā mēs drīkstam stresot, lai nenodarītu sev pāri?

Mūsdienu steidzīgajā ritmā arvien vairāk cilvēku izjūt trauksmi un stresu. Tas nav nekas jauns. Stress un trauksme tiešā veidā ietekmē mūsu labsajūtu un tas nav nekas patīkams. Stresu var mazināt dažādos veidos, arī visai neparastos.

Stress var veicināt daudzas veselības problēmas, tostarp galvassāpes, sirds slimības un pat diabētu. Tāpēc ir svarīgi mēģināt samazināt stresa līmeni, cik vien iespējams.

Gadiem ejot teju ikvienam var parādīties sirmi mati. Vieni par to priecājas, tikmēr citi ir ļoti neapmierināti, jo šķiet, ka tā ir pirmā novecošanās pazīme. Zinātnieki nākuši klajā ar jaunu pētījumu, kurā atklāts, ko nepieciešams darīt, lai novērstu priekšlaicīgu nosirmošanu, ziņo "Eat This, Not That".

Saspringtais eksāmenu un sesijas laiks, akadēmisko darbu aizstāvēšana un prezentēšana, kā arī publiska uzstāšanās spēj radīt lielu stresu un nemieru ikvienam skolēnam un studentam. Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress? Kā ar to tikt galā? Stāsta Veselības centra 4 Preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Psihologs Rūperts Saunders pastāstīja, kā tikt galā ar stresu un trauksmi pasaules notikumu dēļ. Par to raksta The Sydney Morning Herald.

Psiholoģe Gabija Gudjē no Austrālijas atklājusi vienkāršu vingrinājumu, kas var palīdzēt mazināt stresu un to var praktizēt katru dienu, raksta hronika.info.

Arvien populārākas kļūst dažādas antistresa rotaļlietas. Pēdējā laikā lielu popularitāti ir ieguvusi pop it rotaļļieta, kuru stresa brīžos spiežot var nomierināties. Tās princips ir pavisam vienkāršs, uz rotaļlietas vienas puses ir izvirzījušās ārā "pumpiņas" un, lai nomierinātos, tās ir nepieciešams spiest uz otru pusi. Šādu rotaļlietu jeb stresa "noņēmēju" var ļoti vienkārši pagatavot arī mājās!

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus.

Cilvēka ķermenis ir pietiekami gudrs, lai pats signalizētu, ka kaut kas nav kārtībā, un šajos signālos ir svarīgi laikus ieklausīties.

Par spīti tam, ka vairāk laika pavadām mājās, nereti atpūta tiek atstāta otrajā plānā. Tam par iemeslu var kalpot grūtības nodalīt darbu no privātās dzīves - abas jomas saplūst kopā, jo notiek mājās. Bet nepietiekami atvēlēts laiks atpūtai palielina stresa līmeni, kas rezultējas veselīga naktsmiera traucējumos.

Viens no galvenajiem stresa cēloņiem Covid-19 krīzes laikā ir pārslodze, uzskata SIA "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga.

Bailes un satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas ne tikai pieaugušo, bet arī jauniešu vidū. Ilgstoša izolēšanās, ko radījusi pandēmija, vairumam jauniešu ir radījusi stresu un satraukumu. Par to, kā atpazīt signālus, kas liecinātu par nepieciešamību vērsties pie speciālista pēc palīdzības un ar kādiem veidiem, nodarbēm būtu iespējams mazināt trauksmainību, depresiju un emocionālo nelīdzsvarotību, plašāk stāsta Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Daina Škuškovnika. Savā viedoklī viņa skaidro, ka trauksmes un stresa mazināšanai palīdz problēmas atzīšana, apzināta spriedzes mazināšana ar fiziskām aktivitātēm, plāna izstrāde un realizācija, iesaistot tajā sev tuvos cilvēkus.

Mūsdienu dzīves rimts ikvienam ir ļoti satraucošs un ne reti stresa pilns. Mēs ikviens zinām, ka ir tādas antistresa bumbiņas, kuras var iegādāties veikalos, tādējādi tās var palīdzēt samazināt trauksmi. Tomēr, ko darīt brīžos, kad pašlaik nav iespējams iegādāties šādu bumbiņu vai arī tuvākajā pārtikas veikalā tādas nepārdod? Izveido to pats! Radi pats savu nomierinošo rotaļlietu!

Vidēji 37% Baltijas valstu iedzīvotāju Covid-19 ierobežojumu laikā savu stresa līmeni darbā un mājās novērtējuši kā paaugstinātu, norādot, ka tā līmenis ir no 6 līdz 10 (10 ballu skalā), liecina aptauja*. Eksperti norāda, ka vien pāris nedēļas paaugstināta stresa apstākļos var novest līdz izdegšanas sindromam, turklāt dažreiz šis process norit pavisam nemanāmi.

Pārmērīgs stress var negatīvi ietekmēt gan cilvēka psihoemocionālo, gan fizisko veselību, tomēr mazās devās - ne regulāri vai ilgstoši - stress drīzāk nav kaitīgs. Nelielas stresa situācijas cilvēkam pat ir nepieciešamas, jo tās mobilizē un liek aktīvi reaģēt un darboties.