Stress ietekmē ne tikai mūsu garastāvokli, miegu un koncentrēšanās spējas, bet arī ādas stāvokli. Āda ir mūsu organisma lielākais orgāns un viens no pirmajiem, kas “reaģē” uz emocionālo spriedzi. Pūtītes, sausums, apsārtums vai paātrināta novecošanās – tās visas var būt stresa blaknes. Par laimi, ādas veselību var atjaunot ne tikai ar dārgiem krēmiem, bet arī mainot ieradumus un rūpējoties par sevi no iekšpuses, raksta “healthline.com”.
Ja jūties nedroši vidē, kur apkārt ir daudz cilvēku, piemēram, veikalā vai sabiedriskajā transportā – tie var būt pirmie simptoni, kas liecina par mentālās veselības problēmām. Un galvenais “vaininieks” tajā ir stress, ko pirms 100 gadiem neviens nepazina. Kādu ļaunumu stress nodara organismam, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride.
Vai esi kādreiz pieķēris sevi runājam skaļi, ejot pa ielu vai darot ikdienas darbus? Lai arī tas bieži šķiet dīvains ieradums, psihologi arvien biežāk uzsver, ka pašsaruna var būt vērtīgs instruments koncentrēšanās, emocionālās veselības un stresa mazināšanas veicināšanai, raksta “Psychology Today”.
“To man arī teica ārsti, ka stress ir viens no kancirogēniem aspektiem,” raidījumā “Dzīvei nav melnraksta" pārdomās par to, kāpēc viņai radās krūts vēzis, dalās TV žurnāliste Henrieta Veroustinska.
Kosmosa lidojumi var izraisīt astronautu kaulu blīvuma zudumu, smadzeņu un acu nervu pietūkumu, kā arī gēnu izpausmes izmaiņas. Jaunākie pētījumi liecina, ka laika pavadīšana kosmosā ir līdzīga straujai novecošanai, vēsta “NBC News”.
Latvijas Prokuroru biedrība nepiekrīt valsts iecerētajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, kas paredz paaugstināt izdienas stāžu un pensionēšanās vecumu prokuroriem.
Ikdienā mēs bieži meklējam ātrus un vienkāršus veidus, kā mazināt stresu – elpošanas tehnikas, īsas pastaigas vai meditāciju. Taču psihologi norāda, ka palīdzēt var arī pavisam vienkārši pirkstu vingrinājumi - tie ne tikai atslābina nervu sistēmu, bet arī palīdz uz brīdi novērst domas no saspringtās situācijas, turklāt tos ir ērti izpildīt arī pie galda darba vietā, pat nepieceļoties! Iesaka “Psychology Today”. Izmēģini pats un parādi bērnam, gatavojoties jaunajam mācību gadam!
Nedēļas sākums cilvēkiem izraisa noturīgu fizioloģisku reakciju, kas ilgst mēnešiem ilgi un var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, atklājuši Honkongas Universitātes zinātnieki.
Ir brīži, kad stress pārņem visu – domas kļūst haotiskas, sirds sitas ātrāk, un sajūta ir tāda, ka nevari kontrolēt neko. Tieši šādos brīžos var palīdzēt 5–4–3–2–1 metode – vienkārša, bet efektīva tehnika, ko izmanto psihologi un mentālās veselības speciālisti visā pasaulē, raksta “Healthline”.
Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks, ar augstāku slodzes un stresa līmeni. Kā mazināt stresu saspringtākā dzīves posmā – padomos dalās BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Aptaujā, ko ASV iedzīvotāju vidū veica mājdzīvnieku barības uzņēmums “Mars Inc.”, atklājies, ka vairāk nekā puse mājdzīvnieku īpašnieku stresa situācijās dod priekšroku pavadīt laiku kopā ar saviem mājdzīvniekiem, nevis citiem cilvēkiem, vēsta fox9.com.
Runājot par stresa mazinošiem pārtikas produktiem, daudzi cilvēki domā par tādiem produktiem kā treknas zivis, tumšā šokolāde un kumelīšu tēja, bet vai jūs zinājāt, ka arī augļi var palīdzēt mazināt stresu? Skaidro “Real Simple”.
Dziedāšanas iekļaušana savā ikdienas rutīnā var būt pārsteidzošs, taču efektīvs veids, kā mazināt trauksmi un ikdienas stresu, raksta “stormwebtech.com”.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) jauniešiem no 14 gadu vecuma ieviests digitāls kognitīvi biheiviorālās terapijas (iKBT) modeļa pakalpojums, kā arī atbalsta persona terapijas laikā, aģentūru LETA informēja slimnīcā.
Brokastis, ir, iespējams, svarīgākā dienas ēdienreize, un tās var būtiski ietekmēt jūsu garīgo skaidrību, enerģijas līmeni un fokusu visas dienas garumā. Doktore Sofija Komninou dalījās savās atziņās par ideālām brokastu kombinācijām, lai sagatavotos dienai un mazinātu trauksmi kopā ar “Express.co.uk”.
Daudzi no mums pazīst sajūtu, kad darba dienai pietrūkst stundu, - rezultātā jūs esat noguris, bet nevarat paspēt paveikt nepieciešamo. Jauni pētījumi norāda uz diviem efektīviem veidiem, kā cīnīties ar nogurumu darba vietā, raksta “Science Alert”.
“Jūsu ķermeņa reakcija uz stresu var izraisīt vairākas fizioloģiskas izmaiņas, kas var ietekmēt imūnsistēmu. Kad jūtat stresu, ķermenī notiek vairākas izmaiņas, lai palīdzētu izdzīvot un pārvarēt uztvertos draudus un šķēršļus. Taču ķermenim ir arī imūnā atbilde stresa reakcijas laikā. Precīzās sekas ir atkarīgas no stresa izraisītāja un tā, cik ilgi esat pakļauts iedarbībai. Tas var veicināt dažādu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tāpēc ir jāpievērš pastiprināta uzmanība stresa faktoriem,” raksta healthline.com.