Stress

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus.

Cilvēka ķermenis ir pietiekami gudrs, lai pats signalizētu, ka kaut kas nav kārtībā, un šajos signālos ir svarīgi laikus ieklausīties.

Par spīti tam, ka vairāk laika pavadām mājās, nereti atpūta tiek atstāta otrajā plānā. Tam par iemeslu var kalpot grūtības nodalīt darbu no privātās dzīves - abas jomas saplūst kopā, jo notiek mājās. Bet nepietiekami atvēlēts laiks atpūtai palielina stresa līmeni, kas rezultējas veselīga naktsmiera traucējumos.

Viens no galvenajiem stresa cēloņiem Covid-19 krīzes laikā ir pārslodze, uzskata SIA "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga.

Bailes un satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas ne tikai pieaugušo, bet arī jauniešu vidū. Ilgstoša izolēšanās, ko radījusi pandēmija, vairumam jauniešu ir radījusi stresu un satraukumu. Par to, kā atpazīt signālus, kas liecinātu par nepieciešamību vērsties pie speciālista pēc palīdzības un ar kādiem veidiem, nodarbēm būtu iespējams mazināt trauksmainību, depresiju un emocionālo nelīdzsvarotību, plašāk stāsta Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Daina Škuškovnika. Savā viedoklī viņa skaidro, ka trauksmes un stresa mazināšanai palīdz problēmas atzīšana, apzināta spriedzes mazināšana ar fiziskām aktivitātēm, plāna izstrāde un realizācija, iesaistot tajā sev tuvos cilvēkus.

Mūsdienu dzīves rimts ikvienam ir ļoti satraucošs un ne reti stresa pilns. Mēs ikviens zinām, ka ir tādas antistresa bumbiņas, kuras var iegādāties veikalos, tādējādi tās var palīdzēt samazināt trauksmi. Tomēr, ko darīt brīžos, kad pašlaik nav iespējams iegādāties šādu bumbiņu vai arī tuvākajā pārtikas veikalā tādas nepārdod? Izveido to pats! Radi pats savu nomierinošo rotaļlietu!

Vidēji 37% Baltijas valstu iedzīvotāju Covid-19 ierobežojumu laikā savu stresa līmeni darbā un mājās novērtējuši kā paaugstinātu, norādot, ka tā līmenis ir no 6 līdz 10 (10 ballu skalā), liecina aptauja*. Eksperti norāda, ka vien pāris nedēļas paaugstināta stresa apstākļos var novest līdz izdegšanas sindromam, turklāt dažreiz šis process norit pavisam nemanāmi.

Pārmērīgs stress var negatīvi ietekmēt gan cilvēka psihoemocionālo, gan fizisko veselību, tomēr mazās devās - ne regulāri vai ilgstoši - stress drīzāk nav kaitīgs. Nelielas stresa situācijas cilvēkam pat ir nepieciešamas, jo tās mobilizē un liek aktīvi reaģēt un darboties.

Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas - tāpat kā žagas vai šķaudīšana - nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla farmaceite Anna Kivleniece

Mūsdienās stress ir ik uz soļa, tāpēc ne tikai jācenšas to mazināt mūsu veselības labad, bet arī jāizvairās no produktiem, kas var aktivizēt tā uzliesmojumus. Šie 6 produkti var padarīt mūs nervozākus un nemierīgākus tajos esošo vielu dēļ.

Līdz 2020.gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka fiziskās aktivitātes uzlabo viņu emocionālo pašsajūtu, noskaidrot aptaujā*. To akcentē arī konsultatīvā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Natālija Breitberga, norādot, ka pat neliela fiziska slodze ir ļoti efektīvs veids, kā atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa un justies labāk ne tikai fiziski, bet arī morāli.

Ķirurgs un psihoterapeits Jānis Ozols norāda, ka pēc Covid-19 radītās krīzes cilvēkiem trauksme mazināsies, bet parādīsies ilgstoša stresa sekas. Vairāk par to skaties RīgaTV 24 sižetā.

Covid-19 pandēmija rada draudus ne tikai mūsu fiziskajai veselībai, bet ietekmē arī mūsu nervu sistēmu. Ir tik daudz nezināmā, mums ir jāmaina paradumi, ierastais ritms ir pilnībā izjaukts un nav skaidras nojausmas par nākotni. Tas viss rada papildu stresu, tāpēc uztura speciāliste Džodija Godfrija portālam "Psycom" nosaukusi 7 produktus, kurus iesaka lietot, lai mazinātu trauksmes sajūtu.

Šobrīd apkārtējā situācija ikvienam rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību. Satraukums un stress ir viens no nekvalitatīva miega cēloņiem, kā rezultātā tiek traucēti organisma atjaunošanās procesi - neatjaunojas muskuļu un ādas šūnas, neatpūšas centrālā nervu sistēma. Nākamajā dienā cilvēks jūtas slikti, kļūst nervozs, viegli aizkaitināms un samazinās darba spējas. Jo ilgāk miegs ir nekvalitatīvs, jo lielāka ietekme uz veselību un pašsajūtu. Vairāk par nepilnvērtīga miega iemesliem un kā to uzlabot, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Par trauksmi un panikas lēkmēm pasaulē runā arvien vairāk. Arī Latvijā tā ir kļuvusi par izplatītu problēmu, arī jauniešu vidū. Diemžēl izglītotība šajā jomā ir ļoti zema, tāpēc bieži vien cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai tad, ja papildus rodas vēl citas problēmas, piemēram, attiecību sabrukšana. Kā atpazīt trauksmi un panikas lēkmes, kādēļ tās rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Mūsdienu cilvēkam stress visbiežāk rodas, summējoties daudziem dažādiem sīkiem kaitinošiem faktoriem, un ne vienmēr paši saprotam, ka esam nonākuši pārāk lielā spriedzē. Tad ķermenis cenšas pateikt priekšā, ka stress ir par lielu. Ir vērts uzticēties savam organismam, uztvert šos signālus un padomāt, kā stresu mazināt, pirms tas nav novedis pie veselības problēmām. Best Life apkopotas pazīmes, kas liecina, ka stress kļuvis pārmērīgs.

Hārvardas universitātes profesors gribējis noskaidrot, kāpēc cilvēki nosirmo un atklājis, ka patiesi vainojams ir tieši stress, vēsta "Time".

Vai zināji, ka lielākā daļa sirdslēkmju notiek tieši pirmdienās? Tespējams, tas saistīts ar to, ka šī parasti ir nedēļas grūtākā un stresa piepildītākkā diena. Lai pasargātu savu nervu sistēmu, seko šiem ieteikumiem, kurus vari izpildīt jebkurā vietā un laikā.

Istabas puķes, kas novietotas biroja telpās, patiešām mazina stresa līmeni tur strādājošajiem, izpētījuši Hjogo universitātes zinātnieki Japānā, vēsta Relaxnews.