Daudzi cilvēki košļā gumiju mācoties, strādājot pie datora vai vadot automašīnu. Nereti tiek apgalvots, ka košļāšana palīdz koncentrēties un uzturēt modrību. Bet vai tas tiešām ir tikai ieradums, vai arī tam ir zinātnisks pamatojums? Atbildi meklē “Harvard.edu”.
Esat noguris birojā, un darba dienas beigas vēl tālu? Ielieciet ausu aizbāžņus, uzlieciet masku uz acīm un ērti iekārtojieties krēslā — pat piecas minūtes miega var darīt brīnumus.
Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka katru dienu sabotē savus panākumus. Psihologi brīdina, ka noteiktas frāzes un ieradumi rada mentālus modeļus, kas noved pie neveiksmes.
Krievijas jaunuzņēmums uzskata, ka var izmantot pilsētas kaitēkļus situācijās, kad mehānisko dronu iespējas varētu būt ierobežotas, un jau plāno paplašināt savu darbību, iekļaujot kraukļus un kaijas, vēsta “Daily Star”.
Ilgstoša sāļo pārtikas produktu lietošana var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru, izraisīt iekaisuma procesus smadzenēs un izraisīt atmiņas traucējumus un trauksmi. Šie ķīniešu zinātnieku atklājumi publicēti Eiropas Farmakoloģijas žurnālā.
Nāve ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa, taču to joprojām apvij daudzi noslēpumi. Kas notiek mūsu apziņā pirms pēdējās elpas vilciena? Par ko mēs domājam dzīves pēdējās sekundēs? Šie jautājumi jau sen interesē zinātniekus, garīdzniekus un vienkārši zinātkārus cilvēkus, un Igaunijā veikts pētījums sniedz intriģējošas norādes un paver durvis uz nāves brīža noslēpumaino pasauli, raksta “tv3.lt”.
Hipertensijas – augsta asinsspiediena – vaininieks ir identificēts. Hipertensija rodas smadzenēs, liecina pētījums, ko veikuši Oklendas Universitātes, Jaunzēlandē, eksperti.
Cēlonis slēpjas mūsu galvās. Kioto Universitātes zinātnieki ir identificējuši cilvēka smadzenēs reģionu, kas ir atbildīgs par prokrastināciju. Viņu pētījums atklāja neironu ķēdi, kas bloķē stresainu vai nepatīkamu uzdevumu uzsākšanu.
Aleksandrs Vans apgalvo, ka viņš nogaida ar bērnu radīšanu, līdz plašāk būs pieejamas tādas smadzeņu un datora saskarnes kā “Neuralink”. 28 gadus vecais “Scale AI ”dibinātājs un “Meta” jaunais mākslīgā intelekta (MI) vadītājs šo paziņojumu sniedza “The Shawn Ryan Show” podkāstā.
Runājot par veselību, mēs parasti iztēlojamies sasvīdušus kreklus, smagas hanteles un stundu sporta zālē. Taču arvien vairāk pētījumu liecina, ka, ja jūsu mērķis ir smadzeņu veselība, radošums un garīgais līdzsvars, īsa pastaiga parkā var būt daudz efektīvāka nekā intensīvs treniņš telpās, raksta “Fit Tux”.
Mākslīgais saldinātājs aspartāms, kas atrodams miljonu cilvēku iecienītākajos bezalkoholiskajos dzērienos, atkal ir nonācis zinātnieku uzmanības centrā, raksta “Biomedicine & Pharmacotherapy”.
Amerikas Psihologu asociācija ir publicējusi pētījumu, kas noslēdz debates par īsu video bezgalīgas skatīšanās kaitējumu. Pēc ekspertu domām, ieradums stundām ilgi ritināt TikTok un citās īso video platformās patiešām var izraisīt sava veida "smadzeņu puvi" – terminu, ko, atgādinājumam, Oksfordas Universitāte nosauca par gada vārdu, ziņo Euronews.
Vai ideja, ka smadzenes, intensīvi domājot, sadedzina "milzīgi daudz kaloriju“, ir patiesa? Daži pat apgalvo, ka eksāmeni, programmēšana vai sarežģīti radošie uzdevumi varot aizstāt treniņu sporta zālē. Diemžēl realitāte ir daudz piezemētāka, bet… vienlaikus arī interesantāka, raksta “Very Well Health”.
Kembridžas Universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes dzīves laikā iziet cauri vairākām atšķirīgām fāzēm, un galvenie pagrieziena punkti notiek 9, 32, 66 un 83 gadu vecumā, raksta “BBC”.
Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.
Kas notiek smadzenēs, kad komanda, par kuru jūs fanojat, gūst vārtus vai - tieši pretēji - cieš sakāvi? Zinātnieki ir rūpīgi pētījuši futbola fanu smadzeņu aktivitāti un atklājuši, ka emocijas stadionā nepavisam nav nejaušas, raksta “postimees.ee”.
Pēdējās nedēļās gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjerministre Evika Siliņa (JV) runā par pieaugošu agresiju sabiedrībā. Sociālie mediji kūp, sabiedriskās diskusijas pārvēršas par cīņas ringiem, bet uz ielām - pamatā klusums. Kur tad īsti vārās šī dusmu putra – cilvēku galvās vai sabiedrībā?