Krievijas jaunuzņēmums uzskata, ka var izmantot pilsētas kaitēkļus situācijās, kad mehānisko dronu iespējas varētu būt ierobežotas, un jau plāno paplašināt savu darbību, iekļaujot kraukļus un kaijas, vēsta “Daily Star”.
Ilgstoša sāļo pārtikas produktu lietošana var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru, izraisīt iekaisuma procesus smadzenēs un izraisīt atmiņas traucējumus un trauksmi. Šie ķīniešu zinātnieku atklājumi publicēti Eiropas Farmakoloģijas žurnālā.
Nāve ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa, taču to joprojām apvij daudzi noslēpumi. Kas notiek mūsu apziņā pirms pēdējās elpas vilciena? Par ko mēs domājam dzīves pēdējās sekundēs? Šie jautājumi jau sen interesē zinātniekus, garīdzniekus un vienkārši zinātkārus cilvēkus, un Igaunijā veikts pētījums sniedz intriģējošas norādes un paver durvis uz nāves brīža noslēpumaino pasauli, raksta “tv3.lt”.
Hipertensijas – augsta asinsspiediena – vaininieks ir identificēts. Hipertensija rodas smadzenēs, liecina pētījums, ko veikuši Oklendas Universitātes, Jaunzēlandē, eksperti.
Cēlonis slēpjas mūsu galvās. Kioto Universitātes zinātnieki ir identificējuši cilvēka smadzenēs reģionu, kas ir atbildīgs par prokrastināciju. Viņu pētījums atklāja neironu ķēdi, kas bloķē stresainu vai nepatīkamu uzdevumu uzsākšanu.
Aleksandrs Vans apgalvo, ka viņš nogaida ar bērnu radīšanu, līdz plašāk būs pieejamas tādas smadzeņu un datora saskarnes kā “Neuralink”. 28 gadus vecais “Scale AI ”dibinātājs un “Meta” jaunais mākslīgā intelekta (MI) vadītājs šo paziņojumu sniedza “The Shawn Ryan Show” podkāstā.
Runājot par veselību, mēs parasti iztēlojamies sasvīdušus kreklus, smagas hanteles un stundu sporta zālē. Taču arvien vairāk pētījumu liecina, ka, ja jūsu mērķis ir smadzeņu veselība, radošums un garīgais līdzsvars, īsa pastaiga parkā var būt daudz efektīvāka nekā intensīvs treniņš telpās, raksta “Fit Tux”.
Mākslīgais saldinātājs aspartāms, kas atrodams miljonu cilvēku iecienītākajos bezalkoholiskajos dzērienos, atkal ir nonācis zinātnieku uzmanības centrā, raksta “Biomedicine & Pharmacotherapy”.
Amerikas Psihologu asociācija ir publicējusi pētījumu, kas noslēdz debates par īsu video bezgalīgas skatīšanās kaitējumu. Pēc ekspertu domām, ieradums stundām ilgi ritināt TikTok un citās īso video platformās patiešām var izraisīt sava veida "smadzeņu puvi" – terminu, ko, atgādinājumam, Oksfordas Universitāte nosauca par gada vārdu, ziņo Euronews.
Vai ideja, ka smadzenes, intensīvi domājot, sadedzina "milzīgi daudz kaloriju“, ir patiesa? Daži pat apgalvo, ka eksāmeni, programmēšana vai sarežģīti radošie uzdevumi varot aizstāt treniņu sporta zālē. Diemžēl realitāte ir daudz piezemētāka, bet… vienlaikus arī interesantāka, raksta “Very Well Health”.
Kembridžas Universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes dzīves laikā iziet cauri vairākām atšķirīgām fāzēm, un galvenie pagrieziena punkti notiek 9, 32, 66 un 83 gadu vecumā, raksta “BBC”.
Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.
Kas notiek smadzenēs, kad komanda, par kuru jūs fanojat, gūst vārtus vai - tieši pretēji - cieš sakāvi? Zinātnieki ir rūpīgi pētījuši futbola fanu smadzeņu aktivitāti un atklājuši, ka emocijas stadionā nepavisam nav nejaušas, raksta “postimees.ee”.
Pēdējās nedēļās gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjerministre Evika Siliņa (JV) runā par pieaugošu agresiju sabiedrībā. Sociālie mediji kūp, sabiedriskās diskusijas pārvēršas par cīņas ringiem, bet uz ielām - pamatā klusums. Kur tad īsti vārās šī dusmu putra – cilvēku galvās vai sabiedrībā?
Saskaņā ar jauniem pētījumiem, sēnīšu tīkli kādu dienu varētu aizstāt sīkās metāla detaļas, kas apstrādā un uzglabā datus datoros, vēsta “Science Daily”.
Saskaņā ar Monašas universitātes pētījumu Austrālijā, kurā piedalījās vairāk nekā 10 800 vecāka gadagājuma cilvēku, mūzikas klausīšanās, kad esat vecāks par 70 gadiem, ir saistīta ar demences riska samazināšanos par 39%, vēsta medicalexpress.com.
Londonas Universitātes koledžas pētnieku veiktā pērtiķu galvaskausu analīze liecina, ka cilvēkiem attīstījās lielas smadzenes un plakanas sejas pārsteidzoši straujā tempā, salīdzinot ar citām pērtiķu sugām, kas, iespējams, atspoguļo šo evolūcijas īpašību priekšrocības, vēsta phys.org.