Pagaidām nav skaidras atbildes, vai un no kādiem līdzekļiem slimnīcām samaksās par darbu, kas veikts janvārī, bet kura finansēšanai nepietiek ar sākotnēji aprēķinātajām kvotām. Lai gan Veselības ministrija pagājušajā pirmdienā nosūtīja pieprasījumu Finanšu ministrijai par apropriāciju jeb līdzekļu iekšēju pārdali, tā atbildi tik drīz nesola.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde, veicot ugunsdrošības pārbaudes 73 slimnīcās, secinājušas, ka pamazām stāvoklis slimnīcās uzlabojas, tomēr daudzās ārstniecības iestādēs konstatēti pārkāpumi, nra.lv informēja VUGD.
Apropriācijas jeb iekšējas pārdales rezultātā veselības aprūpē slimnīcu darba finansēšanai varētu atrast 3,5 miljonus latu, Neatkarīgajai atzina veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).
Ja tuvākajā laikā netiks koriģētas Krāslavas slimnīcai piešķirtās kvotas, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana šajā ārstniecības iestādē var tikt apdraudēta.
Divām Rīgas pašvaldības medicīnas iestādēm ir iespēja izmantot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, kas uzskatāms par sāpju naudas plāksteri pēc šo iestāžu reorganizācijas.
Lielākie ārstniecības iestāžu kvotu jeb valsts atvēlēto līdzekļu pārtēriņi janvārī atsevišķās programmās ir bijuši invazīvajā kardioloģijā, – izriet no Veselības norēķinu centrā apkopotās informācijas. Lielajās slimnīcās, kur tiek sniegti šie medicīniskie pakalpojumi, tieši to apjoms un izmaksas lielā mērā ietekmējuši kopējo finansiālo situāciju slimnīcās.
Janvāra dati liecina, ka slimnīcas jau pirmajā mēnesī ir būtiski pārtērējušas janvārim atvēlētos līdzekļus, tomēr Veselības ministrija (VM) sola, ka par neatliekamās palīdzības sniegšanu tiks samaksāts visām slimnīcām.
Gada pirmie mēneši ļauj secināt, ka veselības aprūpes budžetā šobrīd naudas nepietiek, jo pat situācijā, kad slimnīcās tiek sniegta praktiski tikai neatliekamā palīdzība, tās strādā ar ievērojamiem zaudējumiem.
Janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem nav apmaksāta, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.
Ārstniecības jomā vislielākais līdzekļu samazinājums šogad būs slimnīcu sektoram, teikts informatīvajā ziņojumā par veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem veselības aprūpes sistēmas reorganizācijā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību trūcīgajiem un turpmāk plānoto, ar kuru Veselības ministrija (VM), šodien iepazīstināja valdību.
Finansējuma sadale veselības aprūpes iestādēm šogad ir bijusi korekta, taču, lai kontrolētu līdzekļu izlietojumu šogad, Veselības ministrija (VM) katru mēnesi iesniegs ziņas valdībā par ārstēto pacientu skaitu un pārstrādi katrā no iestādēm, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.
Šodien pārspīlēti bieži tiek runāts par negācijām veselības aprūpes jomā un šo jomu ļoti bieži izmanto spekulatīviem politiskiem mērķiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Slimnīcu apvienību veidošana ir būtiska, jo tās pamatā ir hospitālās medicīnas attīstība, taču apvienību veidošana nedrīkst būt "modes lieta ķeksīša pēc", uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Ja Latvija nespēs pati sevi nodrošināt ar pietiekamu ārstu skaitu, tad pie mums brauks ārsti arī no citām valstīm, bet, visdrīzāk, ne no Rietumiem, komentējot situāciju veselības aprūpes jomā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Gulbenes un Balvu slimnīcu izveidotā apvienība varēs kalpot par piemēru citu slimnīcu plāniem apvienoties kopīgam darbam, šodien pēc tikšanās ar apvienības priekšsēdētāju Mudīti Jacēviču un valdes locekli Irēnu Sprudzāni secināja veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).
Aizvadītajā gadā Veselības inspekcija (VI) dažādas neatbilstības normatīvo dokumentu prasībām ir konstatējusi 470 no pārbaudītajām ārstniecības iestādēm.
Ārstniecības iestādes ar Veselības norēķinu centra piedāvātajiem līgumiem par valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu nav mierā. Naudas ir tik maz, ka pacientu ārstēšanai var arī nepietikt.
Jēkabpils un Rēzeknes slimnīcu vadība pieļauj iespēju, ka sakarā ar valsts finansējuma samazināšanos stacionārajai aprūpei medicīnas iestādes varētu sākt grimt jaunos parādos.
Ņemot vērā finansējuma samazinājumu medicīnai, sarucis arī to pacientu skaits, kuram valsts plānojusi apmaksāt neatliekamo palīdzību slimnīcās un ātro izsaukumus. Nozares pārstāvji gan šaubās, vai slimnieku skaits tiešām kļūs mazāks.
Valsts finansējums stacionārajai veselības aprūpei šogad būs vēl mazāks nekā pērn. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra (VNC) informāciju samazinājums būs apmēram 63 miljoni latu, kas ir par 37% mazāk.