Veselības nozares pārstāvjiem šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē neizdevās gūt valdības pārstāvju atbalstu ierosinājumiem par finansējuma palielināšanu nozarei nākamā gada valsts budžetā.
Sēdē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris sniedza plašu ziņojumu par situāciju nozarē, kā arī bēdīgo statistiku uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona, jo pēc pieejamā finansējuma Latvija ir pārliecinoši pēdējā vietā.
Tika ierosināts pārskatīt atalgojuma sistēmu, kā arī stingri noteikt, ka veselības nozarei nākamā gada valsts budžetā tiks paredzēts finansējums 4,05% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz 2015.gadam finansējums tiek palielināts līdz 4,6%.
Atbalstu šādam ierosinājumam nedeva ne Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), ne finanšu ministrs Einars Repše (JL). Tāpēc sēdes noslēgumā NTSP vienojās, ka šie priekšlikumi tiks izvērtēti tikai darbā pie nākamā gada budžeta.
Repše klātesošajiem atgādināja, ka arī nākamgad budžeta deficīts būs jāmazina par 500 latiem un pēc viņa domām, tas nav neizdarāms darbs.
Finanšu ministrija jau esot sagatavojusi nodokļu politikas pamatnostādnes, kas paredz arī atteikšanos no samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu. Pēc Repšes domām, šādi soļi ļautu ieņēmumus palielināt par 150 miljoniem latu.
Repše arī atzina, ka ļoti nopietni izturas pret Pasaules Bankas iesniegtajiem priekšlikumiem un ja tos izdosies īstenot, iespējams, varētu arī sniegt atbalstu veselības nozarei. Tomēr patlaban Repše nevar neko priekšlaicīgi apsolīt.
Savukārt Dombrovskis atgādināja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, nodokļu slogs ir daudz zemāks, tātad arī proporcija ir mazāka, ko var novirzīt medicīnai.
Pēc Dombrovska domām, joprojām esot iespējams rast papildus līdzekļus arī nozares iekšienē, piemēram, pārskatot būvniecības projektus un plānotos iepirkumus.
Premjers arī atzina, ka nekādi nevar apņemties apsolīt konkrētu finansējuma apjomu, jo ir jāņem vērā, ka nākamā gada budžeta deficīts jau tā būs jāmazina no 8,5% un 6%.
Tāpat šajā situācijā esot jāapzinās, ka pieliekot vienai nozarei, kādai finansējums tiks vēl vairāk atņemts.