Veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati; vēl 2008. gadā bija 253,79 lati

Veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā informēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore un Uztura padomes pārstāve Inga Šmate.

Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam vismazākais veselības aprūpes budžets bija 2006.gadā - 180,52 lati. 2007.gadā šis rādītājs palielinājās līdz 227,1 latam, bet 2008.gadā sasniedza minētā perioda augstāko līmeni - 253,79 latus.

Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju samazinājās līdz 222,67 latiem un šogad ir atgriezies gandrīz 2006.gada līmenī.

Šmate norādīja, ka pēdējie salīdzināmie dati Eiropas Savienības (ES) līmenī ir par 2006.gadu. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, 2006.gadā Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju bija otrais zemākais aiz Bulgārijas, kur šis rādītājs bija 91,45 lati.

Lietuva ar 195,96 latiem atrodas vienu vietu augstāk par Latviju. Ceturtais zemākais publiskais finansējums bija Polijā (202,99 lati), bet Igaunijā bijis piektais zemākais rādītājs - 254,27 lati.

Savukārt pēc publiskā finansējuma veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju 2006.gadā pārliecinoši pirmajā vietā bija Dānija, kur uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei gadā tiek tērēti 2169,75 lati.

Dānijai seko Zviedrija - ar 1752,09 latiem, Francija - ar 1701,29 latiem, Nīderlande - ar 1678,21 latu un Austrija ar 1626,2 latiem.

"Tā kā šogad paredzētais finansējums ievērojami neatšķiras no 2006.gada, tad varam pieņemt, ka Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir viens no zemākajiem ES," sacīja Šmate.

Šmate informēja, ka Veselības ministrijas budžets šogad ir 432 miljoni latu, tajā skaitā 24,2 miljoni latu paredzēti trūcīgo iedzīvotāju veselības aprūpei, bet 341,7 miljoni latu paredzēti pakalpojumu pirkšanai.

1,556 miljonus latu šogad paredzēts tērēt nozares vadībai un 16,282 miljonus latu medicīnas izglītībai.

Veselības aprūpes budžets šogad ir 3,6% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.