Ja tuvākajā laikā netiks koriģētas Krāslavas slimnīcai piešķirtās kvotas, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana šajā ārstniecības iestādē var tikt apdraudēta.
Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks aģentūru LETA informēja, ka, sniedzot pacientiem neatliekamo medicīnisko palīdzību, gada sākumā Krāslavas slimnīca tai piešķirtās kvotas pārsniegusi vairāk nekā sešas reizes. Janvārī slimnīcai piešķirtās kvotas apjoms bijis 6250 lati, bet pakalpojumus tā sniegusi par 38 500 latiem. Atteikt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestāde nav tiesīga.
Šāda neatbilstība starp piešķirto limitu un sniegto pakalpojumu apjomu radusies tādēļ, ka kvotas slimnīcai tikušas piešķirtas, balstoties uz slimnīcas darbības rādītājiem pagājušā gada otrajā pusgadā, kad tā, kā zināms, vienu brīdi bija slēgta. Samērā augsts bijis arī pacientu skaits, kam bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, skaidroja Jevtušoks.
Ar piešķirtajiem līdzekļiem slimnīcai izdevies izdzīvot divus mēnešus - darbiniekiem ir izmaksātas algas, par viņiem ir nomaksāti nodokļi, daļēji ir samaksāts par piegādātajiem medikamentiem un pārsienamajiem materiāliem. Taču, ja situācija ar finansējumu nemainīsies, ārstniecības iestādei jau tuvākajā laikā var pietrūkt līdzekļu nepieciešamajiem maksājumiem, kā rezultātā var tikt apdraudēta arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, uzsvēra ārstniecības iestādes vadītājs.
Var būt ne tik smaga, bet līdzīga situācija ir arī citās ārstniecības iestādēs. Lai nodrošinātu nepārtrauktu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, Latvijas slimnīcām nepieciešams 50 miljonu latu papildus finansējums, teica Jevtušoks.
Jau ziņots, janvāra dati liecina, ka slimnīcas jau pirmajā mēnesī ir būtiski pārtērējušas janvārim atvēlētos līdzekļus, tomēr Veselības ministrija (VM) sola, ka par neatliekamās palīdzības sniegšanu tiks samaksāts visām slimnīcām.
Ja kopumā Latvijā pārstrāde veido 54,28%, tad atsevišķās slimnīcās nauda pārtērēta pat sešas reizes vairāk, nekā janvāra mēnesī bija atvēlēts, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotie dati.
Vissarežģītākā situācija gada pirmajā mēnesī bijusi reģionos, kur, piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts pat vairāk nekā sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā mēnesim bija ieplānots. Vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts arī Madonas, Balvu, Preiļu, Jēkabpils, Cēsu un citās slimnīcās.
Nedaudz labākā situācijā janvārī bija Rīgas lielās slimnīcas, kaut gan arī tajās pārstrāde bijusi ievērojama - Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā - 49,16%, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 75,37%. Vienīgi Bērnu klīniskajā slimnīcā pārstrāde janvārī bijusi 1,9%, jo bērnu un grūtnieču aprūpi Veselības ministrija (VM) izvirzījusi kā prioritāti.
Tāpat pārsniegts arī ieplānotais hospitalizēto pacientu skaits. Plānoti bija nedaudz vairāk nekā 16 000, bet janvārī slimnīcās jau veikta 26 481 hospitalizācija.
VM gan mierina, ka neatliekamo palīdzību pacienti turpinās saņemt, kā arī uzsver, ka viena mēneša dati vēl neliecina par to, kāda būs situācija gada griezumā kopumā, jo tikai pēc pirmajiem trim mēnešiem varēšot spriest par tendencēm.
Kā ziņots, janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem nav apmaksāta, iepriekš ziņoja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevģēnijs Kalējs.
Kā norādīja Kalējs, vissmagākā situācija ir Latvijas reģionos, piemēram, viena no sarežģītākajām ir Rēzeknē, jo tur slimnīcas pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā ir 80%.
Skaidrojot situāciju, Slimnīcu biedrības vadītājs stāstīja, ka šādi apstākļi izveidojušies, jo neatliekamās palīdzības apmaksa tika rēķināta katrai slimnīcai, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu skaitu. Taču 2009.gada 2.pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu, līdz ar to pieauga pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Kalējs pauda sapratni, ka līdzekļu apjoms visai veselības aprūpes nozarei ir nepietiekams, taču šai problēmai ir jāmeklē risinājums.