Slimnīcu vadītāji ir sašutuši, ka līdz šim nav izdarīts nekas, lai risinātu samilzušās veselības aprūpes finansējuma problēmas. Līdz marta beigām valsts parāds slimnīcām izveidojies jau gandrīz 12 miljonu latu apmērā, jo neatliekamā medicīniskā palīdzība bija jāsniedz daudz vairāk pacientiem, nekā atļautu pieejamais finansējums.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs uzsvēra, ka ārsts tādējādi nostādīts ķīlnieka lomā, jo pacientiem nākas atteikt arī neatliekamo palīdzību. Tas liecinot tikai par to, ka Latvijā maksas medicīna vismaz daļēji ienākusi arī neatliekamās palīdzības jomā.
Naudas neatliekamās palīdzības sniegšanai pietrūkst tāpēc, ka kvotas šogad ierēķinātas aptuveni 194 000 pacientu gadā, taču, ņemot vērā šā brīža tendences un iepriekšējo gadu pieredzi, realitātē neatliekamā palīdzība varētu būt nepieciešama vairāk nekā 300 000 pacientu. Jo īpaši neiespējami iekļauties valsts atvēlētā finansējuma robežās ir slimnīcām reģionos. Vienīgi tām ārstniecības iestādēm – Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas dzemdību namam un specializētajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām –, kurām finansējums salīdzinājumā ar pērno gadu praktiski nav samazināts, finanšu situācija nav tik dramatiska.
Veselības ministrija skaidrību sola tuvāko nedēļu laikā; nākamotrdien plānots šo jautājumu skatīt valdībā. Taču konkrēti finanšu avoti un pieejamās summas tiek sauktas vien aptuveni, un garantijas, ka slimnīcas pilnībā saņems samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, nav. Veselības ministres padomnieks Rinalds Muciņš atzina – ja papildu finansējuma nebūs, būšot jārunā par tālāku pakalpojumu sniedzēju skaita samazinājumu, kā arī valsts apmaksāto pakalpojumu groza tālāku tukšošanu. Piemēram, viena no programmām, ko varētu pārtraukt, ir tuberkulozes ārstēšana stacionāros, izņemot Infektoloģijas centru. Ambulatori slimību ārstēšana izmaksājot lētāk, tādējādi šajā līmenī par tādu pašu naudu varot sniegt palīdzību lielākam pacientu skaitam. R. Muciņš arī ieminējās, ka, lai neveicinātu situāciju, kad slimnīcas pacientus, kuriem tajā brīdī pietiktu ar plānveida palīdzību, uz papīra padara par akūtiem, lai varētu sniegt valsts apmaksāto pakalpojumu, slimnīcās vienkārši būtu jāsamazina gultasvietu skaits. Tādējādi liekiem pacientiem slimnīcā vienkārši nebūšot vietas.
***
SLIMNĪCU FINANSIĀLĀ SITUĀCIJA
Stāvoklis šā gada pirmajos trīs mēnešos
Iestāde; Kvotu pārtēriņš, %; Valsts parāds slimnīcai latos
Kopā 55% 11 772 655 lati
Slimnīcas, kurās situācija ir kritiskāka
Alūksnes slimnīca 418% 97 878
Krāslavas slimnīca 390% 73 531
Tukuma slimnīca 239% 160 411
Rēzeknes slimnīca 156% 503 326
Ogres rajona slimnīca 89,43% 110 978
Liepājas reģionālā slimnīca 72% 588 768
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 71% 3 971 967
Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 69% 2 929 346
Daugavpils reģionālā slimnīca 56% 632 438
Slimnīcas, kurām finanšu situācija nav tik dramatiska
Rīgas dzemdību nams –15% nav
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 1,23% 31 456
Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca 1,56% 8867
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs 9,4% 47 429