Ja 2019.gada budžets Latvijā netiks savlaicīgi apstiprināts, ar īpašu likumu ir iespējams nākamā gada sākumam paredzēt nepieciešamo finansējumu, piemēram, skolotāju algām un pašvaldībām, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Darba sludinājums, aicinot jaunos pedagogus strādāt skolā, šobrīd varētu izskatīties šādi: augstas prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi, liela atbildība, taču pretī tiek piedāvāta «neskaidra slodze ar nezināmu algu, papildu pienākumiem un prēmijas piešķiršanas nosacījumiem». Šādi pēc desmit pašvaldību 32 skolu revīzijas, kurā tika pārbaudīta valsts piešķirtās mērķdotācijas sadale, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valdība otrdien, 2018.gada 2.oktobrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2018.gadam, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu. Kopējais mērķdotāciju apmērs 2018.gadam ir 354 982 511 eiro. Ministru kabinets šodien apstiprināja mērķdotāciju sadalījumu, septembrim-novembrim paredzot 89 731 701 eiro, savukārt par mērķdotāciju sadalījumu decembrim tiks sagatavots atsevišķs rīkojuma projekts.
Vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, liecina jaunākais Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD Indicators".
Skolu direktori atzīst, ka 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja. Tikai 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras. Aptauja tika īstenota ar mērķi atspoguļot pedagogu trūkuma problēmu virknē skolu, kā vienu no situācijas iemesliem minot arī zemo pedagogu profesijas prestižu.
Pedagogu minimālās algas celšanai nepieciešamo finansējumu šim gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atradusi vairākos avotos, tostarp ietaupījumā no līdzekļiem brīvpusdienu nodrošināšanai un neiztērētajā profesionālās izglītības iestāžu finansējumā, šodien preses konferencē pastāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Lai gūtu pārliecību par potenciālo pedagogu minimālās algas celšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēlas sagaidīt oficiālu tikšanos un lēmumu, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas skolotāji nekādu algu pielikumu nedabūs, jo viņi katrs atsevišķi un visi kopā ir ļoti neizglītoti un neizskatīgi salīdzinājumā ar pāris desmitiem jauniešu, kuru prasībām jebkura Latvijas valdība klausa un klausīs tā, kā kādreiz cilvēkiem klausīja dresēti dzīvnieki cirkā.
Ir žēl to 31 pašvaldību pedagogu, kas šogad nesaņems piemaksas darba samaksai, vērtējot šodien valdībā apstiprināto papildu 1,44 miljonu eiro sadalījumu vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim papildus būs pieejami aptuveni 1,4 miljoni eiro, šodien lēma valdība.
Kuru tad citu profesiju skolas bērni diendienā vēro (un ne tikai vēro) vairāk nekā skolotāju? Un, ja šogad atkal lasāma vēsts, ka pedagoģijas programmu studijām pieteikušies pamaz jauniešu, tad tas ir tiešs vērtējums mūsu skolu sistēmai kopumā un tās attieksmei pret skolotāju.
Iesāktais darbs izglītības reformu virzienā ir jāturpina – tā liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā pedagogu aptauja, kurā pārliecinošs vairākums (77%) pedagogu ir uzsvēruši, ka par izglītības satura reformas virzīšanu tālāk jālemj šim Saeimas sasaukumam. To, ka lemšana par reformu jānodod nākamajam Saeimas sasaukumam atbalstījuši vien 19% skolotāju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka koalīcijas vienošanās par kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanu par gadu vēlāk, ir optimālākais situācijas risinājums, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Daudzi jaunieši un viņu vecāku ir sašutuši par šī gada centralizēto matemātikas eksāmenu, kas bijis grūtāks nekā citus gadus. Tomēr tam nepiekrīt priekšmeta pedagogi, un arī Valsts izglītības satura centrs (VISC) vismaz pagaidām nevienu oficiālu sūdzību nav saņēmis, trešdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Pašvaldības daļēji spējušas rast ietaupījumus sakārtojot skolu tīklu, bet tas nav pietiekami, lai palielinātu pedagogu algas un daļai Latvijas skolu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme saglabāsies līdzšinējā līmenī, proti, 680 eiro mēnesī, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pedagogu arodbiedrības padome vakar bija plānojusi pārrunāt nozares aktualitātes ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, taču viņš atteica tikšanos. Tā viņš rīkojas ne pirmo reizi un divu gadu laikā tā arī nav uzskatījis par vajadzīgu komunicēt klātienē ar vienu no lielākajiem sociālajiem partneriem, sašutumu neslēpj arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izskatīšanai Ministru kabinetā drīzumā iesniegs informatīvo ziņojumu par skolu tīklu, piedāvājot vērtēt, vai pedagogu atalgojums palielināms visās pašvaldībās, vai tikai tajās, kas veikušas skolu tīkla optimizācijas darbus.