Skolu direktori atzīst, ka 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja. Tikai 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras. Aptauja tika īstenota ar mērķi atspoguļot pedagogu trūkuma problēmu virknē skolu, kā vienu no situācijas iemesliem minot arī zemo pedagogu profesijas prestižu.
Aptaujas ietvaros skolu direktoriem tika lūgts norādīt, kādu priekšmetu pedagogu trūkst visvairāk. Pirmajā vietā ierindojās fizikas skolotāji, kam sekoja pirmsskolas pedagogi, pedagogu palīgi, matemātikas un ķīmijas skolotāji. Analizējot skolu direktoru sniegtās atbildes, var secināt, ka vismazāk trūkst sporta, sociālo zinību un vēstures skolotāju.
24% no aptaujātajiem skolu direktoriem pārstāv kādu no Rīgas skolām, 18% - Pierīgas skolas, bet 58% - reģionu skolas, tostarp arī citu republikas pilsētu skolas.
Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola skaidro: “Dažādos pētījumos varam lasīt, ka skolotāju profesijai Latvijā ir zems prestižs. Mēs, Neatkarīgā izglītības biedrība, kas apvieno skolās un augstskolās strādājošus profesionāļus, uzskatām, ka pašreizējais skolotāju trūkums lielā mērā saistīts ar profesijas zemo prestižu. Vēlamies akcentēt, ka prestižu nosaka ne jau tikai atalgojuma līmenis, bet arī konkrētās profesijas iespējas ietekmēt procesus sabiedrībā. Tikpat būtiska ir arī cieņa un autoritāte, kā arī vispārēja sabiedrības attieksme. Tas, ka 65% skolu ir grūtības atrast vairāku priekšmetu skolotājus, norāda uz patiešām samilzušu problēmu. Politikas veidotāji ilgstoši ir paļāvušies uz to, ka, samazinoties bērnu skaitam, nebūs nepieciešams tik daudz skolotāju kā līdz šim, un ka dabiskā veidā saglabāsies vajadzīgā skolēnu - skolotāju proporcija. Skolu vadītāji un pētnieki pēdējos gados ir norādījuši uz pedagogu novecošanos un nepietiekamu jauno skolotāju ienākšanu skolā, tāpēc politikas veidotājiem un nozares vadībai jārīkojas daudz aktīvāk, lai problēmu novērstu. Ir zināms, ka Latvijas augstskolās un universitātēs top jauna pieeja skolotāju izglītības programmām, un tas ir ļoti būtiski. Jāsaprot, ka jauno studentu atlase un programmu kvalitāte ir tikai daļa no nepieciešamajām izmaiņām. Profesijas prestižu veido arī augstākstāvošo amatpersonu attieksme. Ja valdība nespēj vienoties par jau iepriekš apstiprināta algu paaugstināšanas grafika realizēšanu, tad šāda attieksme parāda, ka politiķi neizprot savas rīcības negatīvo ietekmi uz skolotāja profesijas prestižu. Šoreiz svarīgāka par pašu algas paaugstināšanu ir valdības attieksme. Valdībai ir jāpauž konkrēts atbalsts skolotāju profesijai, pildot apņemšanos par algu paaugstināšanu, pretējā gadījumā skolotāju trūkumu izjutīsim vēl vairāk.”