Pedagogu minimālās algas celšanai nepieciešamo finansējumu šim gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atradusi vairākos avotos, tostarp ietaupījumā no līdzekļiem brīvpusdienu nodrošināšanai un neiztērētajā profesionālās izglītības iestāžu finansējumā, šodien preses konferencē pastāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
"1,342 miljoni eiro - šī ir interesanta suma.''
IZM pedagogu algu likmes celšanai šī gada četriem mēnešiem izdevies atrast 2 844 354 eiro. Ministrs atgādināja, ka vienošanās par pedagogu minimālās algas likmes celšanu līdz 710 eiro paredzēja, ka aptuveni puse nepieciešamā finansējuma šim gadam tiek meklēta IZM budžetā, savukārt otru pusi piešķirtu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kopumā rodot 6 168 049 eiro.
Šadurskis norādīja, ka IZM savā budžetā sagādājusi finansējumu pedagogiem, kas strādā IZM pakļautības izglītības iestādēs. Tas nozīmē, ka apmēram 500 000 eiro būtu jānodrošina citām ministrijām, kuru pakļautībā ir izglītības iestādes. Lielākā summa - apmēram 400 000 eiro - būtu jārod Kultūras ministrijai (KM), taču, kā pauda Šadurskis, visticamāk, KM izglītības iestāžu pedagogu algu celšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo pati KM tos nevarēšot atrast.
No 2,844 miljoniem eiro, ko savā budžetā atradusi IZM, aptuveni puse ir līdzekļi no pašvaldību uzkrātās summas no pedagogu mērķdotācijas virs noteiktā limita. "1,342 miljoni eiro - šī ir interesanta suma. Gribētu teikt, ka likumi un citi normatīvie akti jāievēro visiem, taču šī summa ir tā, ko pašvaldības nav "iztarificējušas" papildu pedagogu algām, kas tām bija jādara," sacīja ministrs, paskaidrojot, ka patlaban pašvaldības drīkst dažādiem neparedzētiem gadījumiem uzkrāt tikai līdz 1% no pedagogu algu mērķdotācijas. Tomēr virkne pašvaldību šo noteikumu nav ievērojusi un uzkrājusi lielāku pedagogu atalgojumam paredzēto neiztarificēto mērķdotāciju. Minētā summa tiks ieturēta no nākamajām izmaksām pašvaldībām, kas, pārkāpjot noteikumus, uzkrājušas vairāk nekā 1%.
Ministrs neatklāja, par kurām pašvaldībām ir runa, taču vienlaikus norādīja, ka tās ir informētas - tās jau jūnijā bija saņēmušas brīdinājuma vēstules par uzkrājumu virs atļautā limita.
Otra lielākā summa 449 981 eiro apmērā ir ietaupījums no profesionālās izglītības iestāžu finansējuma. Ministrs steidza skaidrot, ka šis finansējums nav no profesionālās izglītības iestāžu pedagogu algām. "Mums laimīgā kārtā bija silta ziema. Līdz ar to apkurei ir iztērēts mazāk. Varbūt arī kaut kādu ārkārtas remontu ir bijis mazāk. Tātad šogad šajā programmā paliek pāri summa, ko varam pārdalīt pedagogu algām," pastāstīja politiķis.
446 000 eiro ir ietaupījums no finansējuma brīvpusdienu nodrošināšanai. "Līdzekļi brīvpusdienu nodrošināšanai tiek aprēķināti, balstoties uz izglītojamo skaitu. Bērni slimo, pusdienas vienkārši netiek apēstas, un rodas ietaupījums," skaidroja ministrs, piebilstot, ka vēl 410 627 eiro rasti no ietaupījuma no finansējuma studējoši un studiju kredītu dzēšanai.
Nedaudz vairāk kā 120 000 eiro tika rasti no ietaupījuma sociālās atbalsta programmas pedagogiem, kas neturpina darbu. Šadurskis paskaidroja, ka sākotnējās aplēses paredzēja, ka minētajam atbalstam pieteiksies lielāks pedagogu skaits, taču tā kā tas nenotika, radies līdzekļu pārpalikums. Vēl 74 249 eiro rasti no ietaupītā finansējuma internātskolu reorganizācijas gadījumiem.
Šadurskis tāpat pavēstīja, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildu minētajam 6,1 miljonam eiro būs nepieciešams piešķirt vēl aptuveni vienu miljonu eiro saistībā ar izglītojamo skaita pieaugumu jaunajā mācību gadā.
Ministrs uzsvēra, ka šīs valdības darbības laikā pedagogu algām papildu tika piešķirti apmēram 77 miljoni eiro, kas vidējai pedagogu algai ļāva pieaugt par 65 eiro. Gaidāmais minimālās algas likmes kāpinājums ļaus vidējai algai pieaugt vēl par dažiem desmitiem eiro par slodzi.
Kā ziņots, ir panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī IZM budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.