Darba sludinājums, aicinot jaunos pedagogus strādāt skolā, šobrīd varētu izskatīties šādi: augstas prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi, liela atbildība, taču pretī tiek piedāvāta «neskaidra slodze ar nezināmu algu, papildu pienākumiem un prēmijas piešķiršanas nosacījumiem». Šādi pēc desmit pašvaldību 32 skolu revīzijas, kurā tika pārbaudīta valsts piešķirtās mērķdotācijas sadale, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Desmit pašvaldības tika atlasītas, lai redzētu vidējo situāciju novados (Auces, Burtnieku, Kocēnu, Ķeguma, Neretas un citviet). Galvenais aspekts, kam pievērsa uzmanību kontrolieri: kā un cik atbilstoši pašvaldības izlieto valsts piešķirto finansējumu mērķdotācijām? Sākot revīziju, sapratuši, ka jāiet dziļāk, proti, jāpārbauda, vai noteikumi, kā nauda tiek sadalīta, ir jēgpilni, preses pārstāvjiem sacīja VK padomes loceklis Edgars Korčagins. Pēc tam sperts solis vēl tālāk, skaidrojot, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kā nozares politikas turētājas atbalsts pašvaldībām ir pietiekams un vai tiek sekots līdzi, kas ar piešķirto finansējumu notiek. Jo tā ir nopietna summa - 323,1 miljons eiro nonāk 662 skolās pie 28 054 skolotājiem.
Arī noteiktie ierobežojumi, kas paredz - 20,43% no mērķdotācijas, pienākas skolas vadībai un atbalsta personālam, tostarp 15% tieši direktoram un vietniekam, ne vienmēr tiek ievēroti.
Uz vietas redzētais licis secināt, ka nevienā vietā nav pilnībā ievērots noteiktais regulējums darba samaksas sadalīšanā. Attiecībā uz pedagoģisko slodzi un algu bija vērojams liels subjektīvisms - tās aprēķināšana bija atkarīga no konkrētās skolas direktora izpratnes un kompetences. Tikai 12 no 32 skolām darba samaksā ir noteikts kaut kāds normatīvais regulējums, bet tikai piecās vietās ir skaidrs, kā tiek apmaksāta paaugstināta darba likme. Kā labu piemēru šajā ziņā varot minēt Salas vidusskolu, kur tas bija visskaidrāk noteikts, uzsvēra E. Korčagins. Diemžēl piemaksās arī nebija kārtības, nereti tās bija noteiktas par pamatpienākumu veikšanu. Tā Kocēnu novadā tās tiek maksātas par klases audzināšanu. Citviet papildu nauda pienākas par klases sakārtošanu pirms stundām. Bija arī gadījumi, kad kritēriji ir noteikti, bet tie netiek ievēroti. Piemēram, «paliek pāri» ap 700 eiro, un tos uz valsts svētkiem vienkārši sadala uz galviņām. Bez šāda personīgā ieguldījuma izvērtēšanas pērn izmaksāti vairāk nekā 44 000 eiro.
Arī noteiktie ierobežojumi, kas paredz - 20,43% no mērķdotācijas, pienākas skolas vadībai un atbalsta personālam, tostarp 15% tieši direktoram un vietniekam, ne vienmēr tiek ievēroti. Tā tas noticis Auces, Kocēnu, Krimuldas un Kokneses novadā. Savukārt 13,5% no summas, kas pienākas papildu pienākumu apmaksai un mēneša likmes palielināšanai, izrādās, aiziet kopējā darba samaksas katlā un netiek īpaši izdalīti. Tas licis uzdot jautājumu: vai šādi ierobežojumi vispār vajadzīgi? Gan IZM, gan pašvaldības nav varējušas izskaidrot to jēgu.
Vēl viens no aspektiem, kam VK pievērsa īpašu uzmanību, bija - cik laicīgi pedagogi ik gadu uzzina savas algas apjomu. Kā liecina nozares arodbiedrības pētījums: gandrīz 71% par to tiek informēti pēc mācību gada sākšanās. Arī darba slodzes limits - 40 stundas nedēļā - nereti tiek pārsniegts (tas konstatēts septiņu pašvaldību 19 skolās). Tā Atašienes vidusskolā viens pedagogs ir pat «četri vienā» - mācību priekšmeta pasniedzējs, bibliotekārs, dienesta viesnīcas un interešu izglītības skolotājs, un kopā tātad nedēļā tās ir 50,8 stundas. Kas ir būtiski - stundas, kas ir virs 40, netiek apmaksātas. Netiek pienācīgi veikta arī darba laika uzskaite un virsstundas, ne visur ir fiksētas stundas par aizvietošanu. Tāpat pietiekami izplatīta ir darba savienošana - apmēram 10% strādā vairākās skolās, līdz ar to skolas vadībai grūti plānot skolotāju slodzi.
Izvērtējot to visu, VK ir šādi ieteikumi. IZM vajadzētu izvērtēt iespēju noteikt normālu jeb 40 stundu slodzi, nodalot pedagoģisko un nepedagoģisko darbu. Strādāt, lai laikus pedagogus informētu attiecībā uz algu, kā arī veikt papildu uzraudzību pār mērķdotācijas izlietojumu. Ir būtiski šo darbu saskaņot ar pedagogu darba samaksas reformas termiņiem. Savukārt pašvaldībām VK iesaka sakārtot darba samaksas regulējumu skolās un veicināt skolotāju tiesību ievērošanu.
