Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), aģentūru LETA informēja Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").
Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.
Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.
Grants 6,8 miljonu eiro apmērā atbalstīs Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora izpētes posmu.
Līdzfinansējums no EISI pārrobežu energoinfrastruktūras projektiem, kas tiek īstenoti Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) ietvaros, ļaus Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta partneriem veikt padziļinātas tehniskās, ekonomiskās, regulatīvās un vides izpētes, izvērtējot lielapjoma ūdeņraža cauruļvada tīkla izveides iespējas Baltijas jūras reģionā.
"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss skaidro, ka Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors ir perspektīvs darbības virziens, kur redzams potenciāls gan Latvijas energosistēmas attīstībā, gan kā daļai no topošā Eiropas ūdeņraža mugurkaula. Tas savienos ražošanas jaudas Ziemeļvalstīs ar patēriņa centriem Centrāleiropā, šķērsojot arī Latviju vairāk nekā 270 kilometru garumā.
Bariss pauž, ka šis projekts ne tikai veicinās atjaunojamā ūdeņraža tirgus izveidi, bet arī radīs jaunas investīciju un inovāciju iespējas, atbalstot ES izstrādāto Tīras rūpniecības kursu, kas vērsts uz rūpniecības konkurētspējas un noturības stiprināšanu.
Izpētes posma pabeigšana paredzēta 2027.gada pirmajā ceturksnī, un tā rezultāti kalpos kā pamats turpmākiem investīciju lēmumiem projekta īstenošanā. Sākoties izpētes posmam, un, lai nodrošinātu, ka projekts atbilst vietējām vajadzībām, vides standartiem un ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, procesā tiks iesaistītas ieinteresētās puses no publiskā un privātā sektora, lai nodrošinātu, ka projekts atbilst vietējām vajadzībām, vides standartiem un ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem.
Jau vēstīts, ka 2024.gadā "Conexus" apgrozījums bija 94,774 miljoni eiro, kas ir par 23,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,4 reizi un bija 38,365 miljoni eiro.
"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.