Cik maksā dzīvnieku brīvība
 
©F64

Latvijas skolotāji nekādu algu pielikumu nedabūs, jo viņi katrs atsevišķi un visi kopā ir ļoti neizglītoti un neizskatīgi salīdzinājumā ar pāris desmitiem jauniešu, kuru prasībām jebkura Latvijas valdība klausa un klausīs tā, kā kādreiz cilvēkiem klausīja dresēti dzīvnieki cirkā.

Kurš sevi uzskata par kaut cik attīstītu cilvēku, tam šodien jālien būrī «iejusties sprostos turētu dējējvistu lomā». Būris atvērts no plkst. 13 uz Kaļķu un Vaļņu ielas stūra Vecrīgā. Stājieties rindā uz būri laikus un rēķinieties, ka ministri un Saeimas deputāti būrī tiks ielaisti bez rindas. Tādā veidā būra saimnieki atlīdzinās cilvēkiem, kas parādījuši Latvijai, ka pati ietekmīgākā organizācija šajā valstī ir Dzīvnieku brīvība. Pietika apmēram desmit visai dīvaina izskata jauniešiem pastāvēt pie Rīgas cirka ēkas ar plakātiem pret dzīvnieku dresūras rādīšanu, kā valdošo partiju deputāti sāka sacensties ar nevaldošo partiju deputātiem un ministri sāka sacensties ar ierēdņiem par to, kurš pirmais un kurš skaistāk un garāk uzrakstīs un iesniegs, kurš pieņems un kurš izsludinās likumus, valdības noteikumus un instrukcijas par dzīvnieku dresūras aizliegšanu, novēršanu un apkarošanu.

Ja ar vienu piketu pietiek visu prasību izpildes panākšanai, tad ko gaida skolotāji? Tikpat labi to varētu jautāt par mediķiem, pensionāriem un vēl daudzām grūtdieņu grupām un grupiņām, kurās ietilpst daudzi tūkstoši vai vismaz daži tūkstoši cilvēku. Vai tiešām viņi nevar deleģēt savus desmit vislielākos cietējus piketam, kas visas viņu problēmas atrisinās? Skolotāji šeit pirmie minēti tikai tāpēc, ka viņu arodbiedrība nupat kā apliecināja, ka vārds «pikets» un tā nozīme skolotājiem esot zināms. Arodbiedrība par to ļoti, ļoti daudz domāšot, vai tiešām nesarīkot piketu, ja izrādīsies, ka pēc šā gada 1. septembra lielajam vairumam skolotāju slodze kļuvusi lielāka un alga mazāka nekā pirms gada ap to pašu laiku. Arodbiedrība neizslēdz, ka tādā gadījumā pikets varbūt būšot, bet neizslēdz arī, ka nebūšot. Tieši tas pats sakāms par visiem citiem neapmierinātajiem cilvēkiem. Viņi netiek skaidrībā, vai jau ir vai vēl nav tik neapmierināti, ka būtu gatavi šo neapmierinātību izrādīt.

Nopietnāk runājot, neapmierinātie netiek skaidrībā, vai vērts tērēt laiku un spēkus neapmierinātības izrādīšanai, kuras vienīgais rezultāts būs neapmierinātības izrādīšana.

Arī skolotāji apzinās ļoti labi, ka viņi var rīkot piketu ne desmit, bet desmit tūkstošu cilvēku izpildījumā un var pāriet uz streikiem kaut visa mācību gada garumā, uz ko valdības atbilde būs vai nu vispār nekāda, vai vēl vismaz simt triecientempā slēgtu skolu. Nevar taču valdība izpildīt pilnīgi visas - tajā skaitā pretējas, kā tas ne reti gadās - prasības. Ja valdība vai valsts kopumā ir sasniegusi piketētāju prasību izpildes normu ar pakļaušanos Dzīvnieku brīvībai, tad visiem atlikušajiem vairs nepienākas nekas.

Nebūt nav tā, ka valdība apmierina jebkuru ar vai bez piketa paustu prasību, kas nav prasība palielināt algas vai citus maksājumus, kādi attiecīgi palielina valsts izdevumus. Formāli tā tas izskatījās ar dresēto dzīvnieku izrādīšanas aizliegumu, bet tikai izskatījās. Īstenībā tā bija varas attiecību fiksēšana un demonstrēšana, kas bija nepieciešama, lai varētu pievērsties naudai sprostos vai ne sprostos dēto olu cenu formā. Bija un ir vajadzība šīs cenas celt, tāpēc tika nolīgti cilvēki, kas to panāks, t.i., dos ieganstu celt olu cenas, kas automātiski nozīmē lielākus ieņēmumus Latvijas valsts budžetā. Pēc vingrinājuma ar cirka dzīvniekiem Latvijas olu ražotāji visu saprata un apsolījās izlaist vistas no sprostiem, bet raizes par Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, t.i., par viņu maksātnespēju kavē šo solījumu izpildīt. Proti, kavē celt olu cenas ar jebkuru ieganstu, jo cenu celšana ir vajadzīga iekšzemes kopprodukta, valsts ieņēmumu un ierēdņu algu celšanai. Šis triks nav izdomāts Latvijā, bet ieviests bagātāku valstu iedzīvotāju uzkrājumu patukšošanai. Loģiski, ka bagātās valstis ir arī Latvijas kreditores, tāpēc Latvijai jāizrāda solidaritāte ar šo valstu iedzīvotājiem. Latvijas valdībai gribot negribot jāpakļaujas Dzīvnieku brīvības prasībām.

Principā šis triks ir visas tagadējās pārtikas pasludināšana par eco-eko pārtiku ar attiecīgu uzcenojumu. Kurš to nespēs samaksāt, tam nāksies pārtikt no demonstratīvi pasniegta zāģu skaidu novārījuma samazgās. Galvenā atšķirība starp maksātspējīgo un maksātnespējīgo cilvēku pārtiku būs nevis pati pārtika, bet stāsti par to. Dārgo olu pircēji jau tagad mierina sevi, ka vistu izlaišana no sprostiem paaugstinot olu kvalitāti, lai gan īstenībā šo kvalitāti nosaka daudzi faktori, kam patērētāji nespēj izsekot. Varbūt tieši no sprostiem izņemtās vistas dzīvo lielākā netīrībā un tiek barotas ar lielākām antibiotiku un augšanas stimulatoru devām, nekā saņēma vistas sprostos.