Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savulaik tika uzsvēris, ka «galvenais kritērijs pakāpes piešķiršanai būs mācību stundas kvalitāte. Pakāpe nav piemaksa par darbu, bet gan valsts novērtējums par augstu darba kvalitāti». Lai arī tika mazināta birokrātija šajā procesā un noteiktas trīs pakāpes (iepriekš bija piecas), proti, pirmo piešķir par darbību skolas, otro - pašvaldības, trešo - valsts mērogā, interese par to iegūšanu nav liela. Ir pašvaldības, kurās neviens pedagogs nav pieteicies uz tām. Arī Rucavas novadā. Izglītības darba speciāliste un Sikšņu pamatskolas direktore Sandra Malakauska atzina, ka nav bijis pieprasījuma. Bērnu skaits Rucavas novadā ir mazs, līdz ar to mērķdotācijas tik tikko pietiek mācību procesa nodrošināšanai. Sikšņu skolas direktoram iznāk vien 0,2 likmes. Kāda tur vēl motivācija! Iepriekšējām kvalitātes pakāpēm, kam finansējums bija konkrēti iezīmēts un saprotams, bija vairāki skolotāji pieteikušies, no tām šobrīd vienai pirmsskolas pedagoģei līdz šā mācību gada beigām tā vēl tiek maksāta.
Arī Vecumnieku novadā uz jauno sistēmu esot niecīga atsaucība. Un tad arī lielāka interese bijusi Vecumnieku vidusskolā, bet mazajās lauku pamatskolās - ne, skaidroja izglītības metodiķe Vija Beļūna. Summa, kāda atvēlēta kvalitātes pakāpju apmaksai, ir atkarīga no skolas direktora finansiālajām iespējām - viņš izlemj, cik būs piemaksa par likmi viņa skolā. Un, ja naudas ir maz, tad tas nemotivē pedagogus mēģināt iegūt piemaksu par kvalitāti. Viesītes vidusskolā, lai arī tā nav maza izglītības iestāde, neviens pedagogs nav pieteicies, teica skolas direktors Andris Baldunčiks, norādot, ka neesot bijis ticības, ka tās tiks apmaksātas.
Rīgā diezgan daudzi pretendējuši uz otro un trešo pakāpi, norādīja Rīgas domes Izglītības pārvaldes vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Viņa uzskata: ja skolā ir 150 bērnu, tas varētu būt pietiekams skaits, lai varētu cerēt uz vērā ņemamu piemaksu. Ja zem 100 - tad gan šauboties, vai tur kas varētu iznākt. Un arī - jo vairāk pedagogu ar pakāpēm, jo mazāka summa katram iznāk. Pat lielākajās skolās nauda netiek piešķirta tādā apjomā kā iepriekš, it īpaši tas attiecas uz augstākajām pakāpēm.
Madonas novada izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne uzskata, ka šobrīd šī sistēma ir bezjēdzīga. Visi redzot, ka tā ir noticis, bet neviens par to negribot īsti runāt. Un neesot jau arī ko paskaidrot. Viņa domā, ka galu galā vai nu jāatsakās no tā visa, vai jārod konstants finansējums. Pretējā gadījumā tagad tie, kam vēl ir «vecā pakāpe», saņem daudz vairāk nekā «pa jaunam». Jo kas tad tā par kvalitātes piemaksu, ja dažam tā ir vien pāris eiro apmērā.
