Kā vienu no nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi pedagogu darba samaksas kāpināšanu.
Kā aģentūra LETA noskaidroja IZM, iesniedzot prioritāro pasākumu sarakstu 2019.-2020.gadam, kā pirmā prioritāte izvēlēts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu piemaksu, prēmiju un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma nodrošināšana.
Šim mērķim vairākiem resoriem kopumā 2019.gadā nepieciešami 5,834 miljoni eiro, 2020.gadā - 10,265 miljoni eiro, bet 2021.gadā - 26,963 miljoni eiro.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņam ir pilnīgi skaidrs, ka jāturpina darbs pedagogu atalgojuma palielināšanai. Patlaban IZM izskatīšanai valdībā iesniegusi rīkojuma projektu par papildu naudas balvu sadali vispārējā izglītībā to pašvaldību pedagogiem, kas ir kārtojuši savu skolu tīklu. Atbilstoši Trīspusējās sadarbības padomē panāktajai norunai pedagogu atalgojuma celšanai ir divi finansējuma avoti - valsts budžeta papildu dotācija un skolu tīkla rezultātā gūtais ietaupījums, atgādināja Šadurskis.
Šogad pieprasīti 1,5 miljoni eiro. Šo procedūru IZM vēlas veikt līdz 2020.gada septembrim. Šadurskis skaidroja, ka pašvaldības, sakārtojot skolu tīklu, ir ieekonomējušas arī trim turpmākajiem gadiem, līdz ar to arī nākamajos gados to pedagogiem piešķirams papildu finansējums vienreizēju prēmiju veidā.
Ministrs skaidroja, ka, tā kā noteikta vienota minimālā alga par likmi visā izglītības sistēmā, proti, 680 eiro, pašreizējais ietaupījums no skolu tīkla kārtošanas nav bijis pietiekams, lai varētu celt minimālo likmi. Līdz ar to IZM patlaban vēlas nodrošināt papildu finanšu stimulus un atbalstīt tās pašvaldības, kas darbojas skolu tīkla kārtošanas virzienā. Šadurskis prognozēja, ka minimālo algas likmi varēs celt, sākot ar 2020.gadu, tad sākot pildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.
Vienlaikus Šadurskis arī uzsvēra, ka divu gadu laikā, kopš ieviests jaunais pedagogu darba samaksas modelis, atalgojumam no valsts budžeta būs novirzīti teju 60 miljoni eiro. Gan efektīvāks skolu tīkls, gan papildu valsts finansējums ir nodrošinājis pedagogu atalgojuma pieaugumu. Vairākās pašvaldībās vidējais pedagogu atalgojums ir pieaudzis pat 100 līdz 250 eiro robežās, sasniedzot 1000 eiro par likmi," teica Šadurskis.
Šadurskis par 710 eiro minimālo likmi runājis vēl šī gada sākumā, norādot, ka to būs iespējams ieviest jau līdz ar jauno mācību gadu, proti, septembrī. Ministrs skaidroja, ka pašlaik, lai minimālo algu par likmi paceltu līdz 710 eiro, līdzekļus, kuru vidū ir arī no skolu tīkla ieekonomētie resursi, varētu mobilizēt šī gada četriem mēnešiem, kas savukārt radītu trīs reizes lielāku finansiālo ietekmi nākamajam gadam, kurā savukārt nav saskatāma nepieciešamo finanšu resursu pieejamība.
"Nav iespējams šogad pacelt līdz 710 eiro, bet nākamajā gadā atgriezties uz 680 eiro," norādīja Šadurskis, piebilstot, ka arī Finanšu ministrijas prasība bija trīs gados ietaupītos līdzekļus nedrīkst ietarificēt minimālajā algā par likmi, neredzot nākotnes perspektīvu. Tāpēc šī nauda tiks izmaksāta kā naudas balvas katra gada beigās līdz 2020.gadam.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka līdztekus ir jāskata arī jautājums par skolu tīklu, kas, spriežot pēc pašvaldību mēģinājumiem normatīvajā regulējumā aizvien iedabūt tām izdevīgus skolēnu skaita minimumus, pastāvēs vēl ilgi.
"Diemžēl gan migrācijas saldo, gan dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, līdz ar to pašvaldībām nav iespēju saglabāt tik daudz skolu, kāds bijis atstātajā mantojumā, kad laukos dzīvoja nesalīdzināmi vairāk cilvēku," pauda ministrs.
Šadurskis uzsvēra, ka pašvaldības arvien uzsver, ka skola ir palicis pēdējais, kas piesaista cilvēkus dzīvei konkrētajā novadā, sakot, ka, ja novadā nav vidusskolas, tad no turienes aizies arī atlikušie iedzīvotāji. Ministra ieskatā tie ir būtiski jautājumi, kas ir jārisina, bet tie nav jākārto tikai vienīgi ar izglītības budžetu, jo, ja tiks mēģināts ar izglītības budžetu risināt iedzīvotāju iekšējās migrācijas jautājumus, tad vienmēr pietrūks naudas. Tas pamatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas un visas valdības kopējs jautājums, norādīja Šadurskis, paužot, ka nepieciešams pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas ir viens no instrumentiem, kas nodrošina valsts harmonisku un līdzsvarotu attīstību.
"Izglītības budžets to nevar pavilkt. Ja to visu liksim uz izglītības budžetu, tad nevar prasīt kvalitāti," piekodināja politiķis.
Modelējot skolu tīkla sakārtošanas gaitu, Šadurskis secinājis, ka ap 2020.gadu tas varētu tikt sakārtots līdz tādai pakāpei, kas ļaus visiem pedagogiem nodrošināt minimālās algas par likmi kāpumu.
"Tad man ir ļoti liela iekšēja ticība, ka skolu tīkls būs nonācis daudz labākā stāvoklī un kļūs daudz atbilstošāks iedzīvotāju izvietojumam, nekā tas ir tagad," teica politiķis, piebilstot, ka 77 pašvaldībās jau tagad minimālā alga par likmi pedagogiem ir 710 eiro un augstāka.