Skolotāji

Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA reģionālajās arodorganizācijās tiks lemts par atbalstu streikam, tā iespējamo formātu un laiku. Pēc tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī. Pagaidām tiek pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī, taču par tā konkrētu norises formu un laiku vēl tiks lemts.

Skolotāju algu paaugstināšanai jāiet kopā ar izglītības nozares sakārtošanu, šorīt, uzrunājot protestējošos pedagogus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Šodien no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais pikets. Piketā pulcēsies ~ 2000 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Valdības locekļiem dienu pirms pedagogu protesta nav izdevies pārliecināt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par iespējām šogad rast līdzekļus pedagogu algu celšanai, tāpēc pedagogi neatteiksies no ieceres trešdien doties piketā.

Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos - budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) varētu rosināt pārskatīt pedagogu darba samaksas modeli.

„Budžeta iespējas šim gadam ir ierobežotas, taču ar šīs dienas valdības lēmumu darbs neapstājas. Neskaties uz to, ka 2019.gada budžets ir tā saucamais tehniskais budžets, turpināsim meklēt iespējas paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 750 eiro jau šogad. Lai gan jau tagad pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs vidējā algas likme no valsts budžeta 750 eiro un vairāk ir noteikta 72,8% jeb 14 358 skolotājiem, uzturēsim prasību pildīt pedagogu darba samaksas grafikā noteikto,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Pedagogu algu palielināšanai trūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro šobrīd tiek meklēti dažādi avoti. Par to liecina premjera Krišjāņa Kariņa sarunas ar atbildīgajiem ministriem gan iepriekšējā, gan šajā nedēļā. Skolotāji ir skaidri likuši saprast: ja naudas darba samaksas celšanai budžeta projektā, ko valdības sēdē skata otrdien, nebūs, tad 20. martā pie Saeimas pulcēsies vismaz pusotrs tūkstotis niknu pedagogu.

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka skolotāji kļuvuši par esošās situācijas ķīlniekiem, tomēr algu pielikumu šogad nesola.

Beidzot ir atklāts prettautiskais midzenis, kurā mitinās finanšukārie nelieši, ar saviem šļūtenīgajiem taustekļiem izvilkdami mūsu daudzcietušās valsts budžetu līdz pēdējai lāsītei. Šo midzeni drosmīgi atklājusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), jo, viņasprāt, vainīga esot iepriekšējā valdība, kas visu finansējumu izmetusi «būvēs un betonā». Un būsim beidzot atklāti un pateiksim, no kurienes šim midzenim kājas aug: 2017. gadā, pieņemot budžetu, Liepājas tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi, kurus deputāti, ministresprāt, noformējuši «kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā».

Lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, arī nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, algu Valsts prezidentam, Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā.

Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.

Šobrīd daļa skolu jau ir saņēmušas algas. Neraugoties uz to, ka tās ir par 30 eiro lielākas nekā iepriekš, sasniedzot 710 eiro par likmi, ne visur tās ir kāpušas. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – šogad ir pirmais gads, kas liedz pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp izglītības iestādēm, līdz ar to mazajām skolām jāiztiek bez «piešprices». Ja vēl skolēnu skaits ir krities, tad algas pieaugums paliek vien uz papīra.

Ja 2019.gada budžets Latvijā netiks savlaicīgi apstiprināts, ar īpašu likumu ir iespējams nākamā gada sākumam paredzēt nepieciešamo finansējumu, piemēram, skolotāju algām un pašvaldībām, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Darba sludinājums, aicinot jaunos pedagogus strādāt skolā, šobrīd varētu izskatīties šādi: augstas prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi, liela atbildība, taču pretī tiek piedāvāta «neskaidra slodze ar nezināmu algu, papildu pienākumiem un prēmijas piešķiršanas nosacījumiem». Šādi pēc desmit pašvaldību 32 skolu revīzijas, kurā tika pārbaudīta valsts piešķirtās mērķdotācijas sadale, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valdība otrdien, 2018.gada 2.oktobrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2018.gadam, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu. Kopējais mērķdotāciju apmērs 2018.gadam ir 354 982 511 eiro. Ministru kabinets šodien apstiprināja mērķdotāciju sadalījumu, septembrim-novembrim paredzot 89 731 701 eiro, savukārt par mērķdotāciju sadalījumu decembrim tiks sagatavots atsevišķs rīkojuma projekts.

Vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, liecina jaunākais Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD Indicators".

Skolu direktori atzīst, ka 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja. Tikai 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras. Aptauja tika īstenota ar mērķi atspoguļot pedagogu trūkuma problēmu virknē skolu, kā vienu no situācijas iemesliem minot arī zemo pedagogu profesijas prestižu.

Pedagogu minimālās algas celšanai nepieciešamo finansējumu šim gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atradusi vairākos avotos, tostarp ietaupījumā no līdzekļiem brīvpusdienu nodrošināšanai un neiztērētajā profesionālās izglītības iestāžu finansējumā, šodien preses konferencē pastāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).