Šodien Rīgas pilī notika Ata Kronvalda balvas - ceļojošās "Lielās Pūces" un "Zvaigžņu reitinga" apbalvošanas ceremonija. Prēmiju tradicionāli ar Latvijas Valsts prezidenta klātbūtni piešķir jau kopš 1989.gada. To saņem pedagogi par ievērojamu un ilggadīgu ieguldījumu talantīgo skolēnu izglītošanā un skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā. Šogad -jau 30. reizi.
Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien uzrunājušas Valsts prezidentu Egilu Levitu aktīvāk iesaistīties pedagogu un zinātnieku prestiža celšanā, kā arī normatīvo aktu izpildē, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pusotru nedēļu pirms jaunā mācību gada sākuma Rīgā ir brīvas 385 pedagogu darbavietas, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja, ka gan pērn, gan šogad valsts sociālais pabalsts būtu vajadzīgs vidēji 75 pirmspensijas pedagogiem, kurus skārusi skolu tīkla optimizācija. Pa abiem gadiem tikai 11 skolotāji saņēmuši šādu atbalstu, lai gan reorganizētas vai slēgtas kopumā 110 izglītības iestādes.
Iespējamā misija kopā ar vairākām augstskolām un Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi ieteikumus, kas varētu palīdzēt izbeigt apburto loku ar jauno pedagogu trūkumu. Tas novedis pie tā, ka skolu direktori nereti ir spiesti lāpīties, piesaistot piestrādātājus. No tā cieš skolēni: šobrīd trešdaļai nav nodrošināta pilnvērtīga mācību priekšmetu apguve.
Viens no akūtākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē ir skolotāju novecošanās. Latvijā viņu vidējais vecums ir 48 gadi (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs 44 gadi). Turklāt 51% Latvijas pedagogu ir vecāki par 50 gadiem (OECD valstīs – 34%). Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē būs jāatjauno apmēram puse skolotāju, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti.
Daļu finansējuma pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadā varētu iegūt no veiktajām reformām izglītības sistēmā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) varētu neatteikties no streika idejas, kamēr nebūs valdības lēmuma par finansējuma piešķiršanu pedagogu algas minimālās likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro arī 2020.gadā.
Arodbiedrība atcels solīto streiku, ja Ministru kabineta sēdē tiks atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums palielināt pedagogu minimālo atalgojumu, teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sasaukšanu un tikšanos ar valdības pārstāvjiem, lai izskatītu jautājumu par solīto pedagogu atalgojuma palielināšanu. Vienlaikus arodbiedrība neizslēdz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisijas pieprasīšanu, aģentūru LETA informē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.
Šobrīd vairākums pedagoģijas programmas beigušo neaiziet strādāt uz skolām, tāpēc arvien vairāk izjūtams skolotāju trūkums. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer aizpildīt vakances ar jaunās viengadīgās pedagoģijas studiju programmas absolventiem, kuri iepriekš jau būs ieguvuši augstāko izglītību citās jomās. Pirmos simt studētgribētājus augstskolas uzņems 2020. gada vasarā.
Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.
Pedagogu trūkums skolās kļūst par nacionālu problēmu, šodien pēc vizītes Rēzeknē atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Vairums Latvijas skolēnu uzticas saviem skolotājiem - 21,4% skolēnu ļoti uzticas saviem skolotājiem, savukārt 53,4% - drīzāk uzticas, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sašutusi par valdības rīcības plānā iekļauto ieceri pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku īstenot tikai no 2020.gada.