Teju visi jeb 91% Latvijas skolotāju norāda, ka kopumā viņi ar savu darbu ir apmierināti, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā mācību vides pētījuma "TALIS 2018" rezultāti.
Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, mūsdienās profesijas statuss ir svarīgs faktors cilvēku piesaistīšanai un noturēšanai profesijā. Latvijā 23% pētījumā aptaujāto skolotāju piekrīt vai pilnīgi piekrīt apgalvojumam, ka viņu profesija tiek novērtēta sabiedrībā, tāpat 91% Latvijas skolotāju norāda, ka kopumā viņi ar savu darbu ir apmierināti, bet skolu vadītāju apmierinātības īpatsvars ir vēl lielāks - 97%.
Tomēr vien 22% skolotāju norāda, ka ir apmierināti ar algām, kas ir zemāks rādītājs nekā OECD vidējais - 39%.
Pētījumā secināts, ka skolotāju apmierinātību ar darbu un viņu nodomu turpināt mācīt var ietekmēt profesionālajā ikdienā esošais stress. Tas var traucēt ne vien skolotāju un skolu vadītāju motivācijai, bet pat skolēnu sasniegumiem. Latvijā 23% skolotāju norāda, ka viņu darbā ir daudz stresa, bet vidēji OECD valstīs šis rādītājs ir 18%.
Trīs izplatītākie iemesli stresam skolotāju vidū ir atbildība par skolēnu sasniegumiem, pārāk lielais sagatavojamo stundu apjoms, kā arī sekošana mainīgajām prasībām, kas viņiem tiek izvirzītas darbā.
Savukārt skolu vadītāji norāda uz pārāk lielu administratīvā darba apjomu, atbildību par skolēnu sasniegumiem un sekošanu mainīgajām prasībām.
Šīsdienas situācijā skolotāju sadarbībai ir tikpat liela nozīme, kā saiknes ar skolēniem saglabāšanai, tāpēc svarīga ir visu skolotāju iesaiste un tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana, secina OECD eksperti.
Latvijā 23% skolotāju norāda, ka viņu darbā ir daudz stresa un tas var ietekmēt skolotāju apmierinātību ar darbu un viņu nodomu turpināt mācīt, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā mācību vides pētījuma "TALIS 2018" rezultāti.
Latvijā 23% skolotāju norāda, ka viņu darbā ir daudz stresa un pētījumā atklājies, ka trīs izplatītākie iemesli stresam skolotāju vidū ir atbildība par skolēnu sasniegumiem, pārāk lielais sagatavojamo stundu apjoms, kā arī sekošana mainīgajām prasībām, kas viņiem tiek izvirzītas darbā.
Savukārt skolu vadītāji norāda uz pārāk lielu administratīvā darba apjomu, atbildību par skolēnu sasniegumiem un sekošanu mainīgajām prasībām.
Profesionālajā ikdienā esošais stress var traucēt ne vien skolotāju un skolu vadītāju motivācijai, bet pat skolēnu sasniegumiem, uzskata eksperti.
Vidēji visās OECD valstīs, kas piedalās "TALIS" aptaujā, skolotāji, kuri norāda uz "lielu" stresu darbā, divreiz biežāk nekā kolēģi ar zemāku stresa līmeni plāno tuvāko piecu gadu laikā pārtraukt strādāt par skolotājiem. Latvijā skolotāji, kuri norāda uz "lielu" stresu darbā, divas līdz trīs reizes biežāk vēlas tuvāko piecu gadu laikā pamest mācīšanu.
Latvijā 38% skolotāju norādījuši, ka vēlētos pamest profesiju tuvāko piecu gadu laikā, turpretī dati OECD vidēji - 25%. Turklāt Latvijā 26% skolotāju 50 gadu vecumā un jaunāki vēlētos pamest profesiju tuvākajos piecos gados, kas ir teju uz pusi augstāks rādītājs nekā vidēji OECD - 14%.
Tāpat pētījuma eksperti norāda, ka stabilas, inovatīvas un efektīvas mācīšanas stratēģijas pamatā ir skolotāju profesionālā sadarbība. Vidēji visās OECD dalībvalstīs skolotāji, kuri iesaistās profesionālajā sadarbībā ar saviem kolēģiem, mēdz biežāk norādīt uz efektīvu mācību procesu.
Šonedēļ klājā nācis Starptautiskā mācību vides pētījuma "TALIS 2018" otrais sējums "Skolotāji un skolu vadītāji kā augsti novērtēti profesionāļi". Tajā uzmanība veltīta skolotāju un skolu vadītāju profesijas prestižam, darba ikdienai un spējai sadarboties.
Kopumā pētījuma ciklā, kas norisinājās 2018.gada vasarā, piedalījās 48 valstis no visas pasaules. Latvijā aptaujā piedalījās 2315 skolotāji un 136 skolu vadītāji. Galvenais pētījuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju, kas ir būtiska uz skolu vadītajiem, skolotājiem un mācīšanu vērstu politiku izveidei un īstenošanai.