Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sava budžeta ietvaros nevar uzņemties pirmsskolas pedagogu atalgojuma maksāšanu, norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
IZM rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4.klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos līdzekļus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādījusi, ka pašvaldības varētu nodrošināt sākumskolas skolēnu ēdināšanu, ja valsts apņemtos finansēt bērnudārzu pedagogu algas.
Ministre šodien tikās ar LPS pārstāvjiem, pārrunājot arī šo jautājumu. Šuplinska stāstīja, ka šobrīd IZM 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienām velta 19 miljonus eiro, savukārt, pirmsskolas pedagogu atalgojuma maksāšana, ko veic pašvaldības, izmaksā ap 45 miljoniem gadā.
"Ja ministrija saka, ka šajā brīdī nepietiek pat pedagogu atalgojuma grafika piedāvāšanai, tad, vai šāda apmaiņa ir adekvāta," pauda Šuplinska.
Ministre gan vēl turpinās sarunas ar LPS, tomēr pauda, ka ministrijai "citu opciju nav".
Vaicāta, vai pēc šodienas sarunām LPS atbalsta ministrijas priekšlikumu uzņemties brīvpusdienu apmaksu 1.-4.klašu skolēniem, viņa neslēpa, ka atbalsta tam nav. "Savienība uzskata, ka pašvaldības var maksāt brīvpusdienas skolēniem no 5. līdz 12.klasei, bet nepiekrīt, ka situācijā, kad finanšu trūkums ir acīmredzams, viņi pārorientē savu finansējumu un nodrošina brīvpusdienas skolēniem 1. līdz 4.klasē, bet atsakās, piemēram, no pusdienu finansēšanas 8. līdz 12.klasei.
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) iepriekš paziņoja, ka pilsētā var nākties atteikties no skolēnu brīvpusdienām, ja tiks īstenots IZM ierosinājums brīvpusdienu nodrošināšanu 1.-4.klašu skolēniem nodot pašvaldībām, jo Liepājas budžetā "nav lieka miljona, kurš stāvētu un gaidītu, kamēr saprotam, kur to tērēt".
Vaicāta, vai ministrijai ir plāns, kā rīkoties, ja pašvaldībām nav brīvpusdienu apmaksai nepieciešamo līdzekļu, Šuplinska sacīja, ka tas ir "jautājums visiem". Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, esot ļoti maz pašvaldību, kuras pašas neapmaksātu brīvpusdienas, kas nozīmē, ka "pašvaldībām jāmaina kādi lēmumi", pauda ministre.
Tikmēr ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Andris Gross aģentūrai LETA uzsvēra, ka vēl tikai notiek diskusija par to, vai brīvpusdienu deleģēšanu vispār nodot pašvaldībām. Tāpat nav viennozīmīgi skaidrs, kā tiks sadalīti šajā gadījumā ministrijas ietaupītie 19 miljoni eiro - vai tos piešķirs pedagogu atalgojumam vai citiem mērķiem, tas ir diskutējams jautājums.
Gross pauda pārliecību, ka neviens bērns bez brīvpusdienām nepaliks.
Kā vēstīts, turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, IZM rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4.klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām.
IZM priekšlikums ir plānoto finansējumu 19 681 416 eiro apmērā 2020.gadā un turpmāk ik gadu novirzīt ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām, fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem un citiem pasākumiem.
Šobrīd IZM nodrošina valsts budžeta līdzekļus 1., 2., 3. un 4.klašu skolēnu ēdināšanai, savukārt pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu.
LPS pārstāve Jana Bunkus sacīja, ka pašvaldības varētu nodrošināt sākumskolas skolēnu ēdināšanu, ja valsts apņemtos finansēt bērnudārzu pedagogu algas.
Pēc LPS sacītā, Šuplinskas publiski paustā iecere no 2020.gada 1.janvāra pārtraukt no valsts budžeta apmaksāt pusdienas 1.-4.klašu skolēniem, pašvaldībām 2020.gadā izmaksātu vismaz 19,7 miljonus eiro.
Taču minēto summu vietvaras būtu gatavas tērēt tikai tad, ja valsts ēdināšanai paredzēto finansējumu novirzītu darba samaksai tiem bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā no 1,5 gadiem līdz četriem gadiem.