Skolotāji mudina Levitu atlikt jaunā partiju finansēšanas modeļa ieviešanu

 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, mudinot viņu rīkoties, lai jaunā partiju finansēšanas modeļa ieviešana tiktu atlikta līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai, pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Arodbiedrības priekšsēdētāja gan norādīja, ka vēstuli sūtījusi kā privātpersona. Viņa lūgusi prezidentu rast iespēju līdz valsts budžeta apstiprināšanai Saeimā aicināt deputātus neatbalstīt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz minētas izmaiņas, vai arī neizsludināt attiecīgos grozījumus.

Vienlaikus Vanaga aicina arī citus idejas atbalstītājus "klauvēt pie Valsts prezidenta durvīm" līdz valsts budžeta pieņemšanai.

Vanaga sacīja, ka valdība un Saeima nav sadzirdējušas 12 353 iedzīvotājus, kas sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" parakstījās pret šo likumprojektu, tomēr pauda cerību, ka, iespējams, prezidents tos sadzirdēs.

Vēstulē Levitam viņa uzsvērusi, ka Latvijā netiek ievēroti vairāk nekā desmit spēkā esoši likumi, to pamatojot ar nepietiekamu finansējumu, tai pat laikā, sākot 2020.gadu, tiek plānots piešķirt 4,5 miljonus eiro politisko partiju finansēšanai. Viņa lūgusi prezidentu "iestāties par tiesiskumu un mūsu cilvēkiem Latvijā".

Vanaga vēstulē atsaukusies uz iniciatīvas autoru pausto, ka kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi un kamēr netiek pildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu pedagogiem un medmāsām, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt "avansu uz vēlētāju uzticības rēķina".

"Ne valdības pārstāvji, ne koalīciju veidojošie Saeimas deputāti nav sadzirdējuši tos iedzīvotājus, kuri nav konceptuāli pret partiju finansēšanu no valsts budžeta, taču uzskata, ka korektāk būtu sākt partiju finansēšanu no valsts budžeta, sākot ar 14.Saeimas pilnvarām," vēstulē paudusi Vanaga.

Kā vēstīts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien noslēdza darbu pie nākamā gada budžeta, atbalstot tā virzību izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā.

Pagājušajā nedēļā komisija izskatīja visus budžeta paketē iekļautos likumprojektus, tajos atbalstot iepriekš Ministru kabinetā akceptētos priekšlikumus. Komisijas darbs noritējis raiti, īpaši nekavējoties pie priekšlikumu izvērtēšanas, par ko saņemtas arī opozīcijas deputātu pretenzijas. Lielākās diskusijas radušās saistībā ar partiju finansēšanas jauno modeli, dažādu pabalstu atsaistīšanu no minimālās algas un 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanas finansēšanu.

Komisija arī atbalstījusi vairākus likumprojektus, par kuru atrašanos budžeta paketē bažas izteikuši Saeimas juristi. Parlamenta Juridiskā biroja ieskatā vairākos likumprojektos ietvertajām normām nav fiskālas ietekmes uz nākamā gada budžetu, līdz ar to, balstoties Satversmes tiesas atzinumā, tie nedrīkst tikt iekļauti budžeta paketē. Neskatoties uz aizrādījumiem, komisijas vairākums visus likumprojektus virzīja izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Spriežot par jauno partiju finansēšanas modeli, Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris skaidroja, ka piedāvātais regulējums nostāda nevienlīdzīgākā situācijā reģionālās partijas, jo tām nepienāksies valsts budžeta finansējums, tādējādi neizpildot uzdevumu izvērtēt finansējuma saņemšanas subjektu loku. Tāpat, Juridiskā biroja ieskatā, likumprojektā ir virkne citu līdz šim skaidri neatbildētu jautājumu.

Juridiskais birojs mudināja šo likumprojektu nevirzīt budžeta paketē.

Uz komisijas sēdi bija ieradusies arī sabiedriskās iniciatīvas apturēt partiju finansējuma palielināšanu pārstāve Kristīna Blumberga, mudinot neskatīt šo likumprojektu pirms kolektīvā iesnieguma izskatīšanas. "Ja tas nenotiks, Saeima ignorēs vairāk nekā 12 200 vēlētāju gribu un iniciatīvai zudīs jēga," sacīja iniciatīvas pārstāve.

Parlaments galīgo lēmumu par nākamā gada budžetu pieņems 13.novembra un 14.novembra sēdēs.

 

Abonē