Sociālo spilvenu izmantojuši tikai 11 pirmspensijas pedagogi
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja, ka gan pērn, gan šogad valsts sociālais pabalsts būtu vajadzīgs vidēji 75 pirmspensijas pedagogiem, kurus skārusi skolu tīkla optimizācija. Pa abiem gadiem tikai 11 skolotāji saņēmuši šādu atbalstu, lai gan reorganizētas vai slēgtas kopumā 110 izglītības iestādes.
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja, ka valsts sociālo atbalstu var saņemt pedagogi, kuriem līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai ir mazāk nekā trīs gadi. Pedagoga kopējam darba stāžam valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, ir jābūt vismaz 25 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nostrādāti skolā, kura tiek slēgta vai reorganizēta, skaidro IZM, kas piešķir finansējumu no šim mērķim izveidotas valsts budžeta apakšprogrammas, norādot, ka pabalsta izmaksu un tās pārtraukšanu administrē pašvaldība. Gatavojot Ministru kabineta noteikumus, tika lēsts, ka provizoriski, sākot ar 2018. gada 1. martu, uz sociālo atbalstu varētu pretendēt vidēji 75 pedagogi. Attiecīgi 2019. gadā - 87, bet 2020. gadā 60 pedagogi. 2018. gadā šim mērķim bija plānoti 329 520 eiro, bet pārskaitīti pašvaldībām 32 892,99 eiro. 2019. gadā kopējā atvēlētā summa it 372 316 eiro, līdz 1. jūlijam piešķirti 16 283,82 eiro.
Viens no pedagogiem, kas saņēmis pabalstu, ir no Dagdas novada. Viņš zaudēja darbu, jo Šķaunes pamatskola pārtapa par sākumskolu, sacīja Dagdas novada izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča. Šogad tādu skolotāju, kas atbilstu likumā noteiktajām prasībām, neesot. Tas gan nenozīmējot, ka slēgtajās un reorganizētajās novada skolās nestrādāja pirmspensijas pedagogi. Taču lielākā daļa no viņiem bija amatu savienotāji, un tādā gadījumā pabalsts nepienākas. Savukārt pārējie, tostarp jaunāka gadagājuma skolotāji, atraduši darbu citur, kā arī pārkvalificējušies, piemēram, par bibliotekāru. Taču M. Mickeviča pieļauj, ka, arvien sarūkot bērnu skaitam laukos, slēgto skolu būs aizvien vairāk, un tad diez vai visiem izdosies sameklēt kādu darbu zaudētā vietā. Attiecībā uz naudu, kas IZM paliek pāri no šīs programmas, viņa pauda cerību, ka tā tiks novirzīta pedagogu algu pielikumam, tostarp pirmsskolā strādājošiem, kuriem ik pa laikam tiek solīts, ka viņiem darba samaksa nāks no valsts budžeta.
Arī Vaiņodes novadā viens pedagogs no likvidētās Vaiņodes internātpamatskolas ir to 11 vidū, kam piešķirts sociālais spilvens. Novada deputāts Zigmunds Mickus norādīja, ka šim skolotājam līdz pensijai bija palicis pavisam maz un viņš tiešām nevēlējās nekur citur strādāt, tāpēc šāds pabalsts bijis izdevīgs risinājums. Vairākums pedagogu, arī tie, kuri ir pensijas vecumā, izvēlas tomēr turpināt darba gaitas, jo pensijas nav tik lielas, lai dzīvotu tikai no tām. «Vispār sākotnēji, slēdzot internātskolu, šķita, ka situācija būs dramatiskāka un daudz vairāk paliks bez darba. Taču galu galā tie, kas vēlējās, atrada to, ja ne savā, tad kaimiņu novados,» teica Z. Mickus, piebilstot, ka vairāk arī neviens pašvaldībā nav vērsies ar lūgumu sniegt IZM piedāvāto sociālo atbalstu. Viņš arī atzina, ka sliktāk ar vakanču meklējumiem veicies tehniskajiem darbiniekiem - daļa joprojām ir bezdarbnieki.
Dundagas novadā pabalstu saņēmuši divi pedagogi, kas darbu zaudēja, slēdzot Mazirbes speciālo internātskolu. Viņu kvalifikācija - speciālās izglītības pedagogs - tuvākajās izglītības iestādēs nebija pieprasīts, tāpēc viņi izvēlējās nekur tālāk darbu nemeklēt, skaidroja Dundagas novada izglītības speciālists Dinārs Neifelds. Viņš arī uzskata, ka vēl viens no šīs skolas pedagogiem būtu pelnījis atbalstu, taču, saduroties ar birokrātiskajām prasībām, atmetis tam ar roku.