Mūrniece uzsver: Izglītības sektorā nepieciešami uzlabojumi
Skolotāju algu paaugstināšanai jāiet kopā ar izglītības nozares sakārtošanu, šorīt, uzrunājot protestējošos pedagogus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Mūrniece atzina, ka kaimiņvalstīs, Igaunijā, skolotāju algas ir daudz augstākas, taču vienlaikus viņa uzsvēra, ka izglītības sektorā nepieciešami uzlabojumi.
"Kā mēs pārrunājām ar valdības pārstāvjiem, izglītības sektorā ir nepieciešamas reformas. Skolotāju algu paaugstināšanai jāiet kopā ar izglītības nozares sakārtošanu un citām reformām," teica Mūrniece.
Viņa pauda cerību, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras organizētajā piketā šodien sapulcējušies aptuveni 2000 pedagogu, aktīvi līdzdarbosies reformu īstenošanā.
"Jā, ir jāmeklē papildu finansējums skolotāju algām, un tas ir pašsaprotami, ka algām ir jābūt lielākām. Bet arī ir jāsakārto sistēma," uzsvēra Mūrniece.
Kā ziņots, šorīt pie Saeimas piketē aptuveni 2000 pedagogu, pieprasot iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās.
Valdības un Saeimas pārstāvji šodien plkst.9 Saeimā tiekas ar LIZDA, lai pārrunātu iespējamos finanšu avotus pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei vēl šogad. Saruna starp minētajiem partneriem būs kā turpinājums otrdien notikušajai valdības pārstāvju un arodbiedrības tikšanās reizei, kurā LIZDA neguva pārliecību par to, ka politiķiem ir skaidrs redzējums par to, kur ņemt grafika izpildei nepieciešamo naudu.
Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.
Šuplinska tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.
Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.
Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.
Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."