Skolas

Latvija konkursā par autobusu piegādi pašvaldībām skolēnu pārvadāšanai, iespējams, nav izvēlējusies izdevīgāko piedāvājumu, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Viena no firmām, kuras uzvara konkursā tika prognozēta jau ilgi pirms rezultātu paziņošanas, piedāvājusi nepamatoti lētas tehnisko apkopju izmaksas, un, visticamāk, valstij, precīzāk – tad jau pašvaldībām, pēcāk par dārgajiem autobusiem būs jāmaksā augstas apkalpošanas maksas.

Vakar Rīgas dome noraidīja opozīcijas iesniegto priekšlikumu saglabāt Rīgas komercģimnāziju (RKĢ). Tomēr audzēkņi un viņu vecāki norāda, ka neplāno padoties, jo ir pārliecināti, ka Rīgas 2. ģimnāzija, kam jāpārņem RKĢ mācību programmas, nespēs nodrošināt mācību apstākļus.

Rīgas dome šogad labos piebraucamos ceļus pie 157 izglītības iestādēm, šim nolūkam izlietojot vienu miljonu latu.

Garīgo lietu padome aicinās skolas rast papildu iespējas tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvju vieslekcijām skolās vairākas reizes gadā.

Šodien no plkst. 12 līdz plkst.18 Rīgā, Vērmanes dārzā, notiks profesiju diena "Labāk amats rokā...", kuras laikā vienuviet varēs iepazīties ar vairāk nekā 20 profesionālo izglītības iestāžu un koledžu piedāvājumu.

Lai iebilstu pret Rīgas komercģimnāzijas (RKĢ) likvidēšanu, skolas pārstāvji vakar rīkoja protesta akciju, kuras laikā vāca parakstus pret skolas slēgšanu un pauda savu neapmierinātību ar Rīgas domes (RD) lēmumu skolu slēgt.

Vecāki ir neizpratnē par Valsts izglītības satura centra (VISC) prasību mācību telpu sešgadnieku mācību programmas aprobācijai nodrošināt ar datoru un projektoru, kā to paredz VISC apstiprinātās pamatnostādnes par sešgadīgo bērnu mācību programmu ieviešanu.

Pēdējā mācību gada dienā Neatkarīgās uzrunātie skolēni, šķiet, savas gaitas vasarā ir jau ieplānojuši. Krietni vairāk par atvašu brīvā laika aizpildīšanu ir nobažījušies vecāki.

Saplēstas durvis, dušas un volejbola tīkls, applūdinātas tualetes un draudi skolotāja dzīvesbiedrei – Ķeguma novada domes deputātu un vidusskolas pārstāvju konflikta kulmināciju apraksta sporta skolotāji. Domes pārstāvji gan ir pārliecināti, ka pedagogi krietni pārspīlē notikušo un ar klaju apmelošanu cenšas mazināt savu aizvainojumu par to, ka bijušais skolēns nu ir deputāts.

Lai arī daudzās skolās mācības jau beigušās un gala vērtējumi noskaidroti, liecības agrāk par 31. maiju izsniegt nedrīkst. Atbildīgās institūcijas norāda, ka tādi ir noteikumi, kas jāievēro. Skolu pārstāvji gan iebilst – nākamreiz, pieņemot noteikumus, ierēdņiem jāieskatās kalendārā un jāpadomā par bērnu un vecāku interesēm.

Ar eksāmenu latviešu valodā šodien sākas gala pārbaudījumi pamatskolēniem. Lai arī aptaujātie jaunieši pirms eksāmena nav satraukušies, iegūtais rezultāts var izrādīties būtisks, lai iekļūtu vidusskolā, jo daudzām skolām minimālās iestāšanās prasības ir augstākas par sekmīgu atzīmi visos priekšmetos.

Šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņojusi deviņu skolu reorganizāciju un divu slēgšanu, - informē laikraksts "Diena", atsaucoties uz IZM valsts sekretāra vietnieci Kristīni Vāgneri.

Lai aktualizētu jautājumu par komercizglītības nozīmīgumu, Rīgas komercģimnāzija šodien Rīgas domē organizē diskusiju „Kā iemācīt pelnīt? Praktiski pielietojama izglītība – Latvijas ekonomikas balsts.”

Naukšēnu vidusskolas direktoru Valdi Zariņu pērn pēc mācībiestādes reorganizācijas atlaida no darba. Pēc tiesas domām – nelikumīgi. Pusgadu viņš pavadīja piespiedu dīkstāvē, bet 8. aprīlī tika atjaunots amatā.

Rīgas komercģimnāzijas atbalsta fonds cīnīsies pret Rīgas domes lēmumu slēgt skolu, kurā mācījies Ilmārs Poikāns jeb Neo, kuru šonedēļ aizturēja Valsts policija aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu noplūdes lietā.

Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus.

Carnikavas pamatskolas vadība īsi pirms mācību gada beigām kļuvusi par galvas tiesu īsāka. Astoņu mēnešu ilgā cīņa starp mācībiestādes vadību, vecāku padomi vienā ierakumu pusē un novada pašvaldību otrā pusē beigusies ar direktores Intas Lemešonokas atlūgumu.

Laikā, kad skolas ir ieinteresētas piesaistīt pēc iespējas vairāk audzēkņu, jo to finansējums ir tieši atkarīgs no bērnu skaita skolā, izrādās, ka uz lielāko daļu mācību iestāžu neattiecas Ministru kabineta (MK) noteikumos ietvertās normas par minimālo mācību platību vienam skolēnam.

Lai arī Mālpils profesionālajā vidusskolā par audzēkņu skaita trūkumu sūdzēties nevar un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji apgalvo, ka tās materiāli tehniskais nodrošinājums ir vislabākais Latvijā, pēc administratīvi teritoriālās reformas valsts finansējumu skola vairs nesaņem.

Šodien notiekošajā Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere nākamajā mācību gadā skolu direktoriem krasas pārmaiņas nesolīja.