Virzību sākusi iecere svešvalodu bērniem mācīt jau no 1. klases. Plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka svešā mēlē burtot pirmklasniekiem nāksies no nākamā gada 1. septembra. Neatkarīgās uzrunātie pedagogi teic, ka mazajiem ķipariem ielauzīties svešā mēlē ir pa spēkam un ieceri skolotāji atbalsta.
Šobrīd pirmās svešvalodas apguve ir obligāta no 3. klases, bet ir skolas, kurās bērni citā mēlē burto jau 1. klasē. Tā, piemēram, iepriekšējā mācību gadā 1. klasē 2081 bērns mācījās angļu valodu, 64 – franču valodu, 135 – vācu valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Turklāt daudzās skolās un arī pirmskolas izglītības iestādēs svešvalodu piedāvā mācīties fakultatīvi, par maksu.
Svešvalodu mācās jau bērnudārzā
Četrarpus gadus vecais Kristaps angļu valodu apgūst jau gadu, reizi nedēļā apmeklējot pulciņu bērnudārzā. "Tā nolēmām, lai skolā ar angļu valodu nenāktos saskarties pirmoreiz un viņš jau ar to būtu apradis," izvēli ķiparu pieteikt svešvalodas pulciņam pamato Kristapa mamma Evija Tože. Ieceri bērniem svešo mēli mācīt jau no 1. klases sieviete atbalsta, jo ir pārliecināta, ka mazajiem valoda padodas daudz vieglāk.
Arī nepilnus četrus gadus vecā Krišjāņa mamma Anda Upīte cer, ka šogad bērnudārzā, kuru apmeklē dēlēns, būs iespēja mazajiem sākt apgūt angļu valodu. "Jo mēs ātrāk bērnus ieinteresējam par kaut ko, jo labāk," ir pārliecināta A. Upīte. Taču, runājot par svešvalodas mācīšanu jau no 1. klases, tomēr ir piesardzīga: "Grūtības būs bērniem, kuri ar svešvalodu saskarsies pirmoreiz. Ir jauna vide, arī dienas režīms bērniem ir citāds, un te vēl svešā mēlē liek runāt."
Nepārforsēt
Valmieras Viestura vidusskolas skolotāja Iveta Upīte māca angļu valodu sākumskolas bērniem un privātpraksē svešvalodu pasniedz arī vairākās pirmskolas izglītības iestādēs. "Pievienojos viedoklim – jo agrāk bērnam sāk mācīt svešvalodu, jo viņam ir lielāka interese," norāda I. Upīte. "Taču atslēga ir metodēs un pašā pedagogā. Piemēram, ja pirmklasniekam pasniegs pamatskolas skolotājs, kura metodes pietuvinātas pusaudžiem, bērniem var sanākt arī sirdssāpes." Ieceri ļaut mazajiem ķipariem svešā mēlē burtot jau no pirmā mācību gada skolotāja kopumā gan vērtē pozitīvi un pamato, ka "tādējādi tiks aptverti visi bērni. Kamēr šobrīd ne visās skolās var piedāvāt valodas pulciņu 1. un 2. klasei. Turklāt ne visi vecāki var atļauties savu atvasi sūtīt uz šīm nodarbībām."
Var izvēlēties valodas
Katra skola izlems, kuru no valodām tās audzēkņi varēs mācīties, runājot par plānotajām pārmaiņām, informē Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža. VISC pārstāve paskaidro, ka tā var būt jebkura no svešvalodām, arī krievu. Taču, kā rādot pieredze, pašlaik šādu izvēli skolas izdara reti – piemēram, iepriekšējā mācību gadā krievu valodu kā pirmo svešvalodu 3. klasē izvēlējas tikai pāris desmiti bērnu.
K. Ilgaža arī norāda, ka pēc pārmaiņu ieviešanas stundas pirmklasniekiem varēs vadīt gan sākumskolas skolotāji ar atbilstošām valodas zināšanām, gan konkrētās svešvalodas skolotāji.
Šobrīd grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem, kas paredz pirmās svešvalodas apguvi pirmklasniekiem no 2011./2012. mācību gada, ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā nepieciešamie pasākumi vēl tikai tiek plānoti, precīzu šim mērķim atvēlamā finansējuma aprēķinu vēl nav, norāda IZM.
***
UZZIŅAI
Šobrīd Latvijā pirmās svešvalodas apguve ir obligāta no 3. klases.
Pirmo svešvalodu skolēni apgūst:
Lietuvā – no 4. klases;
Igaunijā, Somijā, Norvēģijā – no 1. klases;
Dānijā – no 3. klases;
Vācijā – no 6 gadu vecuma.
Avots: Eurydice