Vecāki ir neizpratnē par VISC prasību mācību telpu sešgadniekiem nodrošināt ar datoru un projektoru

Vecāki ir neizpratnē par Valsts izglītības satura centra (VISC) prasību mācību telpu sešgadnieku mācību programmas aprobācijai nodrošināt ar datoru un projektoru, kā to paredz VISC apstiprinātās pamatnostādnes par sešgadīgo bērnu mācību programmu ieviešanu.

Kā aģentūru LETA informēja biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Jogita Kristiņa, sešgadīgo bērnu mācību programmas aprobācijas pilotprojektam varēs pieteikties tikai tās izglītības iestādes, kuras ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un ne mazāk kā trīs gadus jau īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu un/vai pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu.

Šādu iestāžu Latvijā varētu būt pietiekami, lai pilotprojektam pieteiktās iestādes varētu uzskatīt par objektīvi izvēlētām. "Taču cik pirmsskolas iestādēs mācību telpa ir nodrošināta ar datoru, ekrānu un projektoru? Vai tiešām tā ir nozīmīgākā materiāli tehniskā bāze sešgadnieka mācīšanai? Vai šie kritēriji ir izvēlēti nejauši vai tomēr apzināti, lai pirmsskolas izglītības iestādes un neprestižās skolas izslēgtu no iespējas piedalīties VISC pilotprojektā "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija" organizēšanai," vaicā Kristiņa.

Biedrības pārstāve jautā, vai VISC ir iepazinies ar patieso pirmsskolas iestāžu un skolu materiāli tehnisko bāzi un zina, ka multimediju projektorus pat tā sauktajās prestižajās skolās pērk par vecāku saziedoto naudu. "Vecāki par izglītību" uzskata, ka šāda tehnika nav priekšnoteikums pirmsskolas/sākumskolas bērnu kvalitatīvai apmācībai, un ir aizdomas, ka kārtējo reizi ierēdņi mēģina cilvēku resursu attīstīšanas vietā fokusēties uz aprīkojuma iegādi, tā tiekot pie iespējas organizēt publiskos iepirkumus par milzu naudu.

"Ja VISC iepatiksies pilotprojekta rezultāti, jo diezin vai citas iespējas tiek paredzētas, vai tas nozīmē, ka nākamgad visu pirmsskolu un skolu vecākiem būs jāpērk katrai sešgadnieku grupiņai pa datoram, multimediju projektoram un ekrānam? Vai varbūt jau ir noslēgts kārtējais līgums par šo tehnisko līdzekļu iegādi par aizdevuma naudu," neizpratnē ir Kristiņa.

Protams, izņēmumi var būt. Tās būs dažas privātās izglītības iestādes un iestādes, kurām šāds aprīkojums iegādāts par valsts vai pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Taču arī tad radīsies jautājums - kādēļ skolām piešķirtais finansējums materiāli tehniskā aprīkojuma iegādei ir bijis tik atšķirīgs?

"Kā rīkoties vecākiem, ja iestādes vadītājs pieteiks iestādi pilotprojektam, bet viņi tajā nevēlas iesaistīt savu bērnu? Pirmsskolas izglītības iestāžu maiņa nav iespējama. Vasara ir atvaļinājuma laiks, un tas liek šaubīties, ka VISC pieprasītie vecāku paraksti var tikt savākti līdz 18.jūnijam. Interesanti, ka iestādes, kurās tiks realizēts pilotprojekts, taps zināmas vien 1.jūlijā," stāsta Kristiņa.

LETA jau ziņoja, ka VISC aicina pieteikties pirmsskolas izglītības iestādes un skolas, kas vismaz trīs gadus īsteno pirmsskolas izglītības programmu no pieciem gadiem līdz pamatizglītības sākšanai, sešgadīgo bērnu mācību satura izmēģināšanai.

VISC ir paredzējis, ka izstrādātais jaunais mācību saturs sešus gadus veciem bērniem tiks aprobēts 20 dažādās izglītības iestādēs Latvijā - gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan arī sākumskolās. Aprobācijas jeb izmēģināšanas process notiks no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.maijam.

Pilotprojektā iesaistīto izglītības iestāžu uzdevums būs praksē izmēģināt sešus gadus veciem bērniem izstrādāto mācību saturu un mācību līdzekļus, lai noteiktu mācību satura un materiālu kvalitāti un atbilstību konkrētajam vecumposmam. Pilotskolas sniegs VISC priekšlikumus to pilnveidei un veiks priekšdarbus sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas nodrošināšanai.

Pilotskolas tiks atlasītas tā, lai nodrošinātu pārstāvniecību no dažādiem Latvijas reģioniem, tostarp no republikas pilsētām un novadiem. Galvenie atlases kritēriji izglītības iestādei ir, piemēram, radošs pedagogs ar atbilstošu augstāko izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi, telpu un materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums izglītības iestādē, iespēja organizēt mācību procesu vairākās speciāli veidotās vietās, lai bērni var strādāt individuāli un grupās, mācību telpā jābūt datoram un projektoram. Pilotprojektā izglītības iestādes varēs iesaistīties tikai tad, ja bērnu vecāki būs piekrituši dalībai aprobācijas procesā.

VISC organizēs arī tālākizglītības kursus pedagogiem, kuri realizēs aprobācijas procesu.

Informāciju par izvēlētajām pilotskolām VISC publicēs interneta vietnē "www.visc.gov.lv" ne vēlāk kā šā gada 1.jūlijā. VISC minētajā interneta vietnē ir publicētas arī pilotprojekta "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija" organizēšanas pamatnostādnes.

Kā ziņots, patlaban VISC ir izveidotas 22 darba grupas, kurās 127 dažādi speciālisti vērtē esošo mācību saturu bērniem līdz 11 gadiem, kas atzīts par pārblīvētu, un izstrādā jaunu mācību saturu, kas pirms ieviešanas būs jāizvērtē. Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem pārmeta neieklausīšanos Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu viedoklī, kuri vairākkārt ir pauduši uzskatu, ka pašlaik šādu reformu nevajadzētu īstenot, jo jāņem vērā, ka tā prasīs ievērojamus līdzekļus.

IZM mājaslapā sabiedrība aktīvi diskutē par nepieciešamību bērniem sākt skolas gaitas no sešu gadu vecumā. Viedokļi ir dažādi, taču pārsvarā gan bērnu vecāki, gan pedagogi ir pret reformu.

Arī biedrība "Vecāki par izglītību" nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā paudusi savu stingro nostāju, ka biedrībai nav iebildumu pret sešgadīgu bērnu mācību programmas pilnveidi, ja tās aprobācija un apmācība tiek realizēta bērnu fizioloģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām jau pašlaik atbilstoši izveidotā vidē - pirmsskolas izglītības iestādēs vai tajās skolās, kas jau tagad nodrošina pirmsskolas izglītības licencētās programmas pirmsskolas sagatavošanai.

"Nav jāizdod ne santīms valsts budžeta vai ES līdzekļu, lai nodrošinātu bērnu vajadzībām atbilstošu vidi. Vai esam tik bagāti, lai krīzes laikā neizmantotu esošos resursus un funkcionējošu sistēmu, bet tā vietā aizņemtos naudu, lai radītu jaunu apšaubāmas kvalitātes sistēmu?" retoriski jautā "Vecāki par izglītību" valdes locekle Kristīne Kazaka, kura arī šaubās, vai vispār kaut kas tiktu domāts un darīts, lai nodrošinātu eksperimentā iesaistīto mācību iestāžu aprīkošanu vismaz ar sešgadniekiem piemērotām mēbelēm.

Latvijā

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.