Šogad slēgs divas skolas, deviņas tiks reorganizētas

 

Šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņojusi deviņu skolu reorganizāciju un divu slēgšanu, - informē laikraksts "Diena", atsaucoties uz IZM valsts sekretāra vietnieci Kristīni Vāgneri.

Vēl esot "uz rokas pirkstiem saskaitāmi" pieteikumi, kas pagaidām saskaņoti, taču tās pašvaldības pārsvarā vēlas skolas pārveidot par citu skolu filiālēm. "Lielais skolu slēgšanas bums ir beidzies," uzskata Vāgnere, jo "fundamentāli kritiskās skolas jau ir reorganizētas vai slēgtas", arī pašvaldības pārplānojušas resursus.

Tomēr dažas pašvaldības joprojām nav izveidojušas maksimāli efektīvu skolu tīklu - tās ir atradušas risinājumu, kā saglabāt visas skolas, taču tas ir īstermiņa risinājums, izteikusies Vāgnere.

Reformu tempu palēninājuši arī grozījumi likumā, kas pašvaldībām slēgt vai reorganizēt skolas līdz jaunā mācību gada sākumam vairs neļauj, ja tās nav informētas pusgadu iepriekš. Pērn reformas notika paātrināti, jo ievērojami samazinājās dotācijas kombinācijā ar "nauda seko skolēnam" finansēšanas principa ieviešanu un palielinātu skolēnu un skolotāju skaita attiecību (astoņi skolēni uz skolotāju novados un 10 skolēni uz skolotāju republikas pilsētās).

Šogad tik kritisku apstākļu nav - skolēnu un skolotāju skaita attiecība pagaidām netiks paaugstināta, arī finansējums pedagogu algām kopš gada sākuma pieaudzis vidēji par 37%, tātad pietika naudas, lai samaksātu arī par klašu audzināšanu, burtnīcu labošanu. Pašvaldību pārstāvji "Dienai" skaidroja, ka papildu finansējums bijis liels atspaids un, iespējams, pat palīdzējis izvairīties no kādu skolu slēgšanas.

Skolu nākotne ir atvērts jautājums vairākās pašvaldībās. Tomēr, ja tās līdz februāra beigām nav informējušas skolas par to gaidāmo slēgšanu vai reorganizāciju, līdz 1.septembrim vairs neko nevar mainīt - grozījumi Izglītības likumā paredz, ka par pārmaiņām jāinformē pusgadu iepriekš.

Tas rada risku, ka pašvaldības vēlēsies skolas slēgt mācību gada vidū, tomēr Vāgnere skeptiski raugās uz iespēju, ka IZM ko tādu saskaņos.

Bauskas novada izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe uzskata, ka pietiktu ar prasību informēt trīs mēnešus iepriekš, jo grozījumu dēļ aizkavēta vienas Bauskas novada vidusskolas pārveide par ģimnāziju. Savukārt Rīgas Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis atbalsta šādu normu, turklāt seši mēneši, viņaprāt, esot minimālais termiņš. Rīgas skolas par šoruden gaidāmajām pārmaiņām tika informētas jau pērn, taču kritiku izpelnījusies gaidāmā Rīgas komercskolas un Rīgas 100. vidusskolas slēgšana, to programmas pārceļot uz citām skolām.

Rīgas domes atbildīgās komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) uzsver, - šīs skolas varēja strādāt, lai lēmumu mainītu, piemēram, veidot jaunas programmas, sadarboties ar citām skolām, taču tas neesot darīts. Pēc Aldermanes domām, nepieciešama nesasteigta Rīgas izglītības tīkla analīze. Viņasprāt, Rīgai nepieciešams izvērsts ģimnāziju un pamatskolu tīkls, taču nelielām vidusskolām galvaspilsētā neesot vietas.

Līdz septembrim skolas varētu sagaidīt izmaiņas, jo strādāt beigusi darba grupa, kas pētīja jauno "nauda seko skolēnam" finansēšanas modeli. Tās vadītāja Vāgnere stāsta, ka īpaša uzmanība pievērsta sākumskolas klašu finansēšanai. Tātad varētu tikt palielināts finansējums, kas seko sākumskolēniem, lai sākumskolas izglītību nodrošinātu iespējami tuvu mājām.

Neesot atmesta doma, skolas finansējot, ņemt vērā iedzīvotāju blīvumu pašvaldībā. Ja IZM šīs izmaiņas ieviesīs, pašvaldības no turpmākas skolu slēgšanas var izvairīties, prognozē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Olga Kokāne.