Mācībspēku vidū cirkulējošās runas par iespējamo pāreju uz maksas arodizglītību valstī Izglītības ministrija kategoriski noraida. Gluži otrādi – tieši šo izglītības jomu plānots stiprināt, un apliecinājums tam esot pirmie noslēgtie līgumi Ziemeļkurzemes kompetences centra attīstībai.
Pirms pārdesmit gadiem valstī bija 136 profesionāli tehniskās skolas – tautā tās nievājoši dēvēja par profenēm, jo mācīties uz tām gāja galvenokārt tie, kas bija par dumju vai slinku vidusskolām. Izglītības ministre Tatjana Koķe atzīst, ka šis stereotips joprojām ir spēkā. Salauzt to nebūs iespējams, kamēr arodskolās uz sienām eļļas krāsas slāņos varēs saskaitīt gadskārtas, bet praktiskās apmācības notiks uz pēckara gados ražotām iekārtām.
Tagad valstī kopumā ir 59 arodskolas, no tām plānots atstāt vien 39, sakārtojot tās īpašā hierarhijā. Svarīgākie būs 14 lielie kompetenču centri, tad nāks skolas ar īpašu specializāciju (piemēram, biškopjiem), un visbeidzot pārējās, kas audzēkņiem nodrošina pamatiemaņu iegūšanu. Šāda kārtība ļaušot mērķtiecīgāk veikt ieguldījumus, kā arī noteikt, kura skola ir nākamā likvidējamā, ja izglītojamo daudzums turpinās sarukt.
Jau šobrīd visa uzmanība tiek pievērsta kompetenču centru attīstībai. Pirmais tiek attīstīts Ventspilī uz vietējās arodskolas bāzes. Te sagatavo speciālistus metālapstrādē, enerģētikā, elektronikā, viesu apkalpošanā. Pēc pārbūves tiks īstenotas arī vairākas jaunas programmas, to skaitā frizieriem.
Kopējais ieguldījums ir prāvs – no Eiropas fondiem izdevies piesaistīt piecus miljonus latu, vēl vienu līdzfinansē valsts. 2012. gada vidū arodskola vērs durvis jaunā veidolā ar diviem jauniem mācību korpusiem un dienesta viesnīcu. Par pēdējo pašvaldībai un Izglītības ministrijai nācās ilgstoši cīnīties ar Finanšu ministriju, kas kategoriski nevēlējās pieļaut šādu ieguldījumu, kaut gan arodizglītības centrs bez kopmītnēm nevar attīstīties. Drīzumā tiks parakstīti līgumi arī par citu arodizglītības iestāžu attīstību.
Kuldīgas arodskolas Autotransporta nodaļas vadītājs Ivars Asnis spriež, ka arodizglītība šobrīd patiešām ir tas vājākais un tāpēc īpaši aprūpējamais posms izglītības ķēdē. "Mums milzīgā skaitā ražo vidusskolniekus, kas pēc skolas pabeigšanas automātiski kļūst par bezdarbniekiem. Viņi neko neprot! Mums Latvijā drīz vairs nebūs cilvēku, kas prot nokrāsot sienu vai izremontēt mašīnu!"
Izglītības ministre piekrīt, ka pašreizējā proporcija starp arodskolniekiem un vidusskolniekiem 30:70 ir aplama. "Nav pareizi, ka jaunieši iet uz vidusskolu tāpēc, ka nezina, ko darīt. Šai izvēlei jābūt apzinātai!" Vēlamā proporcija būtu 50:50. Kaut gan tādā industriāli attīstītā valstī kā Vācija 70% jauniešu pēc pamatizglītības iegūšanas dodas uz arodskolām.
Domājot par infrastruktūras attīstīšanu, joprojām neatbildēts ir jautājums, kā jaunajām telpām un modernajām iekārtām piesaistīt izcilus pasniedzējus, ja viņu algas paliek pašreizējā līmenī. Skolotājs Asnis saka: "Es savu cepuri apēdīšu, ja kādu labu speciālistu varēs piesaistīt par 250 latiem uz papīra." Pērn griežot budžetu, tieši arodskolotājiem tika nodarīts visvairāk pāri. "Šī nevienlīdzība ir jālikvidē," atzīst ministre. Tomēr, kā to izdarīt, šobrīd nav skaidrs. Viņasprāt, būtu loģiski, ja arodskolu finansējums pilnībā tiktu nodots pašvaldībām – gan infrastruktūras uzturēšanai paredzētais, gan pedagogu algām, taču pret to atkal iebilst Finanšu ministrija. Pagaidām plānots, ka ar 2015. gadu pašvaldību pārraudzībā tiks nodota infrastruktūra. Ventspils mērs Aivars Lembergs lēš, ka tad arī pedagogu atalgojuma jautājumu varēs risināt elastīgāk, jo visa nopelnītā nauda skolai nebūs jāatdod anonīmam valsts budžetam. Labām skolām nav jāsubsidē sliktās. Skolām ir savā starpā brīvi jākonkurē, turklāt konkurence nepieciešama arī vidusskolu un arodskolu starpā.