Ar katrām Saeimas vēlēšanām sarakstu kļūst mazāk, tomēr partiju priekšvēlēšanu cīņa kļūst – jo gadu, jo sīvāka. Tam par iemeslu ir gan tas, ka arvien retāk vēlētāji pieņem emocionālus lēmumus, gan arī tas, ka līdz ar stingrajiem priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumiem partijas cenšas sevi popularizēt kompromatu cīņās un agresīvā konfrontācijā.
"Kristīgi demokrātiskā savienība" (KDS) triju darbdienu laikā pārsūdzēs tiesā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) piektdien pieņemto lēmumu svītrot no partijas vēlēšanu saraksta divus deputātu kandidātus, liedzot viņiem startu 11.Saeimas vēlēšanās, aģentūru BNS informēja KDS.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kura jau vairākus gadus ir izkritusi no aprites, arī pēc 11. Saeimas vēlēšanām, visticamāk, nespēs atgriezties lielajā politikā.
Kamēr socioloģisko pētījumu dati liecina par arvien labākām Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) izredzēm ārkārtas vēlēšanās, tikmēr pašas nacionālās apvienības iekšienē situācija kļūst nestabila, kam par pamatu ir provokācija, kurā iesaistīts vislatvijietis Imants Parādnieks.
11. Saeimas vēlēšanās vairums partiju nesola radikāli mainīt nodokļu politiku. Salīdzinot visu sarakstu piedāvājumu, var secināt, ka vispopulārākais nodokļu reformas priekšlikums 11. Saeimas vēlēšanām ir solījums ieviest progresīvo ienākuma nodokļa likmi.
Nespējot vēlētājiem piedāvāt jaunu politiķu paaudzi un mūsdienīgu, šā brīža situācijai pielāgotu skatījumu par nacionālajiem jautājumiem, partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) diez vai spēs iegūt kāroto pārstāvniecību 11. Saeimā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien sēdē izvērtēs Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemtos atzinumus par Saeimas vēlēšanu likumā paredzēto kandidēšanas ierobežojumu attiecināšanu uz diviem 11.Saeimas vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātiem.
Reālākā koalīcija pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām varētu būt Zatlera Reformu partija (ZRP) kopā ar "Saskaņas centru" (SC), norāda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Šlesera reformu partijai LPP/LC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas var izrādīties izšķirīgs brīdis, kad politiskais spēks nepārliecinoši, taču noturēsies lielajā politikā vai arī būs spiests strādāt ārpus parlamenta.
Sabiedriskie mediji ir noteikuši atšķirīgus procentu sliekšņus partiju pārstāvjiem, kurus aicināt uz atsevišķiem priekšvēlēšanu laika raidījumiem, tostarp premjeru kandidātu debatēm.
Ar pirmo numuru rudenī gaidāmajās 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās startēs "Vienotība", savukārt pēdējais – 13. – numurs ticis tā dēvētajai Virsmātes partijai jeb partijai "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām".
Neraugoties uz skaļo antioligarhijas kampaņu, kuras gaitā tika piesaukts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vārds, šī politiskā spēka atbalstītāju skaits nav būtiski mazinājies, un tas savienībai ļauj cerēt uz pietiekami labu startu ārkārtas vēlēšanās.
Noslēgusies iespēja pieteikt deputātu kandidātu sarakstus 11.Saeimas vēlēšanām, to izdarījušas 13 partijas un partiju apvienības, kas ir tikpat daudz politisko spēku, cik startēja uz 10.Saeimu.
Tikai 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pašreizējais partiju piedāvājums vieš pārliecību, ka nākamajā Saeimā būs kvalitatīvas izmaiņas, – liecina TNS Latvia veiktais pētījums.
"Pēdējā partija" trešdien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza deputātu kandidātu sarakstus, kuros ir 23 cilvēki no maksimāli pieļaujamiem 115.
Reliģisku iemeslu dēļ ebreju organizācijas lūgušas pagarināt iecirkņu darba laiku Saeimas ārkārtas vēlēšanu dienā, trešdien vēstīja "Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT).
Miljonāram un uzņēmējam Kirovam Lipmanam Zatlera Reformu partijas (ZRP) cilvēki piedāvājuši vadīt Finanšu ministriju, otrdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).