11. Saeimas priekšvēlēšanu laiku raksturojot krietni mazāks uzbāzīgu reklāmu daudzumu, nekā ierasts – Neatkarīgajai apliecināja vairāki eksperti. Īsais sagatavošanās laiks gan nav partijām ļāvis izstrādāt pārdomātus vēstījumus, tādēļ to saturs ir daudz populistiskāks un nepārdomātāks nekā citos priekšvēlēšanu periodos.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars šodien tikās ar Drošības policijas (DP) priekšnieku Jāni Reiniku, Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku Guntaru Marķitānu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos Alvi Vilku, lai pārrunātu iespējamos riskus mierīgai vēlēšanu norisei, kā arī pasākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un vienotos par dienestu savstarpējo koordināciju 11.Saeimas vēlēšanās.
Vakar, desmit dienas pirms gaidāmajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, darbu sāka vēlēšanu iecirkņi. Lai gan līdz vēlēšanu dienai, t.i., 17. septembrim, balsošana tajos nenotiks, tomēr jau tagad iecirkņos var pieteikties vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī, bet vēlēsies to darīt savā dzīvesvietā.
Pirms gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām aktivizējušies arī ziedotāji, kuri partiju kasēs iemaksā dažādas summas. Tas nav ne jaunums, ne pārsteigums. Pieņemsim, ka partijas mobilizē savus biedrus un atbalstītājus, jo starpvēlēšanu gados tēriņi ir pieticīgāki, vajadzību mazāk.
Praktiski nav neviena politiskā spēka, kas savā priekšvēlēšanu solījumu vai darbības programmā nebūtu akcentējis demogrāfisko jautājumu, tomēr partijas vairāk apspēlē katastrofālos dzimstības rādītājus, sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju emigrācijas jautājumus, nepiedāvājot būtiskus vai jaunus risinājumus.
Sadarbībā ar Radio 101 FM Neatkarīgā turpina publicēt 11. Saeimas kandidātu diskusijas. Šajā reizē viens pret vienu sastopas divi iekšlietu un aizsardzības jomas speciālisti – Juris Vectirāns (Zaļo un zemnieku savienība) un Gunārs Rūsiņš (Zatlera Reformu partija). Jautājumus uzdod žurnālists Ivo Kiršblats.
Pieņemot, ka 4000 zīmju programmās politiskās partijas ieraksta būtiskāko informāciju par sava politiskā spēka nostāju konkrētā jautājumā, jāsecina, ka sociālā politika, sociālā aizsardzība vai labklājības jautājumi diemžēl lielā mērā aprobežojas tikai ar pensijām un solījumiem tās paaugstināt, indeksēt vai nesamazināt.
Ja vēlēšanas būtu jau notikušas, veiksminieku trijnieku Saeimā veidotu Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Aiz šiem politiskajiem spēkiem paliktu Zatlera Reformu partija (ZRP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
"Visai sabiedrībai jābūt ieinteresētai nospraustajos valsts attīstības mērķos, kā tas bija pirms 20 gadiem. Bez tautas atbalsta nekas nenotiks," šodien intervijā "Neatkarīgajai" atzīst Šlesera Reformu partijas pārstāvis Jānis Jurkāns.
Sadarbībā ar Radio 101 FM Neatkarīgā līdz vēlēšanām publicēs vairākas 11. Saeimas kandidātu diskusijas. Šajā reizē viens pret vienu sastopas divi sarakstu līderi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – Ingmārs Līdaka (ZZS) un Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK).
Atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarinājuma gadījumā papildus tēriņi 14 000 latu apmērā, kas ir nepilns procents no vēlēšanu budžeta, ir samērīgs skaitlis pretstatā vēlētāju potenciālajam ieguvumam, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Lai gan Saeimas ārkārtas vēlēšanas norisināsies jau šomēnes, tikai piektā daļa jeb 20% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju jau ir iepazinušies ar partiju izvirzītajiem deputātu kandidātiem 11.Saeimas vēlēšanās.
Lai gan līdz 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām atlikušas vēl gandrīz trīs nedēļas, četras pieredzējušākās partijas, kas bijušas pārstāvētas arī līdzšinējā parlamentā, jau paguvušas krietni patērēt budžetus, ko saskaņā ar likumdošanu politiskās organizācijas drīkst izlietot priekšvēlēšanu aģitācijai.
Viena no spilgtākajām iezīmēm, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanas izcels uz citu balsojumu fona, ir visdažādākie kompromati, kas šoruden regulāri parādās publiskajā telpā. Pieņēmuši lēmumu divas reizes samazināt aģitācijas tēriņus, ko partijas drīkst izlietot ārkārtas vēlēšanu gadījumā, politiķi tagad ir spiesti meklēt bezmaksas paņēmienus, kā izcelties starp konkurentiem, un šķiet, ka vairākums partiju tieši melno PR jeb kompromatu cīņas atzīst par visefektīvāko ieroci.
Īsais laiks starp pērn notikušajām un šoruden plānotajām Saeimas vēlēšanām, kā arī likumdošanas izmaiņas, kas ierobežo partiju tēriņus, vairākumam politisko organizāciju liedz izvērst tik vērienīgas kampaņas, kā tas bijis iepriekš.
Ar katrām Saeimas vēlēšanām sarakstu kļūst mazāk, tomēr partiju priekšvēlēšanu cīņa kļūst – jo gadu, jo sīvāka. Tam par iemeslu ir gan tas, ka arvien retāk vēlētāji pieņem emocionālus lēmumus, gan arī tas, ka līdz ar stingrajiem priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumiem partijas cenšas sevi popularizēt kompromatu cīņās un agresīvā konfrontācijā.
"Kristīgi demokrātiskā savienība" (KDS) triju darbdienu laikā pārsūdzēs tiesā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) piektdien pieņemto lēmumu svītrot no partijas vēlēšanu saraksta divus deputātu kandidātus, liedzot viņiem startu 11.Saeimas vēlēšanās, aģentūru BNS informēja KDS.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kura jau vairākus gadus ir izkritusi no aprites, arī pēc 11. Saeimas vēlēšanām, visticamāk, nespēs atgriezties lielajā politikā.