Ja vēlēšanas būtu jau notikušas, veiksminieku trijnieku Saeimā veidotu Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Aiz šiem politiskajiem spēkiem paliktu Zatlera Reformu partija (ZRP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Kompānija GfK, analizējot jaunākos partiju reitingus, aprēķinājusi iespējamo vietu sadalījumu Saeimā, ja vēlēšanas būtu notikušas aizvadītajā nedēļā. Tika ņemts vērā to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi piedalīties vēlēšanās. Aptauja liecina, ka Ministru prezidenta amata kandidātu izlase nekādus pārsteigumus nesagādā, – līderu trijnieks ir gana stabils un prognozējams jau ilgāku laiku. Vienotības pārstāvēto Valdi Dombrovski par premjeru izvēlētos 24 procenti aptaujāto iedzīvotāju, saskaņieti Nilu Ušakovu – 22 procenti, bet Aivaru Lembergu (ZZS) – 18 procentu.
SC frakcijas vadītāju Saeimā Jāni Urbanoviču un Šlesera Reformu partijas galvu Aināru Šleseru premjera krēslā vēlētos redzēt 3 procenti respondentu, savukārt nacionālās apvienības virzīto Gaidi Bērziņu un Zatlera reformistu pārstāvi Edmundu Sprūdžu – tikai 2 procenti.
Pirms šomēnes gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām partiju reitingi kāpuši un krituši, tomēr tas noticis prognozējami. Piemēram, jūlijā visu partiju reitingi samazinājās. GfK veic šādu analīzi regulāri, un vēl augusta vidū ZZS bija ceturtajā vietā pēc tobrīd prognozētā vietu skaita Saeimā. Tagad zaļzemnieki ir apdzinuši ZRP.
Politisko procesu pētnieki jau iepriekš brīdināja, ka, piemēram, ZRP nāksies grūti noturēt popularitātes spurtu priekšvēlēšanu maratona distancē (lai arī šī distance nav tik gara kā pirms citām vēlēšanām). Savukārt SC jau jūtas kā uzvarētājs baltā zirgā, vēl nesen pavēstot, ka latviskajā Liepājā cer uz savu uzvaru. Pat ja tā ir vēlēšanu retorika, SC pašreizējā popularitāte nav noliedzama.
Neatkarīgā jau informēja, ka tikai piektā da ļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir iepazinušies ar partiju izvirzī tajiem deputātu kandidātiem 11. Saeimas vēlēšanās. Cilvēki arī ir bijuši kūtri partiju programmu lasītāji. Tikai 3 procenti Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem esot iepazinušies ar 4000 zīmju partiju priekšvēlēšanu programmām. Tas nozīmē, ka absolūtais vairākums potenciālo vēlētāju pat nezina, ko partijas vismaz pašlaik sola.