Atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarinājuma gadījumā papildus tēriņi 14 000 latu apmērā, kas ir nepilns procents no vēlēšanu budžeta, ir samērīgs skaitlis pretstatā vēlētāju potenciālajam ieguvumam, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Sarunā ar BNN Cimdars atzīmē, ka būtībā vēlēšanu pagarināšana, ko ierosinājušas divas ebreju reliģiskas kopienas, ir likumdevēja jautājums, savukārt viņa kompetencē ir realizācijas jautājums. Turklāt jebkurus priekšlikumus un to, kādus resursus tie prasa un kas ir pieejams, sabiedrībā ierasti vērtē pēc izdevumu daļas adekvātuma, proti, cik lielā mērā ir attaisnoti tēriņi. Konkrētā gadījumā, pēc CVK priekšsēdētāja domām, ir atrasts risinājums tiem cilvēkiem, kuri nespēj vēlēšanas iecirknī nokļūt līdz astoņiem, un tie nav tikai konkrētu reliģiju pārstāvji, bet arī citi Latvijas pilsoņi. «Pie ieejas nevienam speciāli nebūs jānorāda sava reliģiskā piederība,» ar ironiju norāda Cimdars.
Priekšsēdētājs atzīst, ka ir vairāki iecirkņi, kuri jau no sešiem vakarā «sāk ilgoties» pēc vēlētājiem to mazā skaita dēļ, taču, piemēram, Ādažos un citos Rīgas iecirkņos divas papildu stundas būs atvieglojums.
Viņaprāt, finansiāli izdevīgāks gan būtu iepriekšējs balsojums, ne tikai dažu dienu, bet varbūt pat nedēļu iepriekš. Tomēr, ņemot vērā ārkārtas vēlēšanu statusu, šādu variantu nav bijis iespējams realizēt laikā, un tas vairāk radītu nesapratni nekā labus rezultātus. «Kāda jēga radīt mehānismu, kas būtībā ir it kā labāks, bet daudz sarežģītāks un nesaprotamāks,» retoriski jautā Cimdars, piebilstot, ka izvēlēts pragmātiskākais variants, no iespējamajiem risinājumiem.
CVK un Saeimas juridiskās komisijas atbalstu sestdienā pagarināt vēlēšanu iecirkņa darbu ļoti pozitīvi vērtē Rīgas ebreju reliģiskās draudzes priekšsēdētājs Dāvids Kagans. Intervijā BNN viņš skaidro, ka reliģiozajiem ebrejiem Sabata svētki, kas sakrīt ar vēlēšanu dienu 17. septembrī, ir viena no svētākajām dienām gadā, kad ticīgie ebreji nedrīkst veikt nekādu darbu, tai skaitā vēlēt. Šogad liegums strādāt ir līdz pulksten 20:36.
«Sabata laikā nedrīkst darīt neko, nedrīkst ne iedegt gaismu, ne gatavot ēst, ne skūties vai piespiest lifta pogu,» teic Kagans, pastāstot, ka Izraēlā lifti šajā dienā darbojas automātiski un apstājas katrā stāvā, lai ticīgiem ebrejiem nebūtu jāpārkāpj reliģijas baušļi.
Viņš norāda, ka attieksme pret lūgumu pagarināt vēlēšanas kopumā ir bijusi ļoti labvēlīga, arī no partiju frakciju vadītājiem.
Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja Rīgas ebreju reliģiskās draudzes lūgumu un virzīja izskatīšanai parlamentā grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darbības laiku pagarināt līdz plkst. 22. Galējais lēmums par grozījumu apstiprināšanu parlaments pieņems 8. septembrī.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko kopumā uzskata, ka ebreju kopienas Latvijā dzīvo pilntiesīgu dzīvi. Viņš norāda, ka kopš neatkarības laikiem ir paspēts daudz kas izdarīts – restaurēta sinagoga un jaunas telpas ebreju skolai -, un šobrīd gan reliģiozie, gan nereliģiozie ebreji var pozitīvi skatīties nākotnē.