Zatlera atbalsts koalīcijai ar Saskaņas centru izraisījis kaislību vētru sabiedrībā

Valdim Zatleram pietika ar dažām nedēļām, lai no paša kādreizējiem slavinātājiem iemantotu dusmas un neapmierinātību. Ziedu pušķu un veiksmes vēlējumu vietā bijušais prezidents tagad dāvanās saņem tankus un apvainojumus nodevībā.

Ar rīkojumu nr.2, kas iniciēja tautas nobalsošanu par parlamenta atlaišanu, Valdis Zatlers vienā mirklī kļuva par tautas mīluli. Ar sajūsmu tika uzņemta ziņa par jaunā politiskā spēka – Zatlera Reformu partijas (ZRP) – veidošana un solīta tai satriecoša uzvara ārkārtas vēlēšanās. Tauta bija laimīga, ka pie politiskā apvāršņa atkal parādījies mesija, kas gandrīz vienpersoniski uzņemas atbildību par oligarhu un tos atbalstošo politisko spēku izsvēpēšanu no Saeimas nama.

Kaut arī vēlēšanās uzvaras laurus ZRP neplūca, tomēr guva neapstrīdamu elektorāta atbalstu un zelta akciju – ZRP lielā mērā diktē koalīcijas veidošanas noteikumus. Grūti spriest, vai V. Zatlers bija ar to rēķinājies, bet, paziņojot par lielākoties krievvalodīgo valsts iedzīvotāju atbalstītā Saskaņas centra pieaicināšanu koalīcijai, viņa rīcības izvērtēšanai momentā tika mainīta vērtību sistēma.

V. Zatlers kļuvis par «nodevēju», un pie viņa mājas piketējošie cilvēki nes bijušajam prezidentam neglaimojošus lozungus.

Sociologu Arni Kaktiņu tas nepārsteidz. «Rīkojuma numur divi laikā viņa rīcība tika vērtēta ar citu skalu. Socioloģiskās aptaujas rādīja, ka absolūts tautas vairākums neuzticas Saeimai, un viņš iniciēja tās atlaišanu. Daudzi par šo lēmumu bija sajūsmā. Tagad ir cita vērtību sistēma. Daži vēl varētu ņemt vērā viņa rīkojumu, bet priekšplānā izvirzījušies nacionālie jautājumi. Viņš ir uzminis uz Latvijas sabiedrības varžacīm, pārplēsis pūžņojošu brūci, un tas, kas gāžas no tās uz āru, nav nekas skaists un patīkams. Mēs tagad redzam visu to neglīto, kas ir mūsu sabiedrībā,» klāsta sociologs.

Arī 5. un 6. Saeimas deputāts Odisejs Kostanda nekā pārsteidzoša šādā sabiedrības noskaņojuma maiņā nesaskata. Turklāt viņš jau no sākta gala neesot atbalstījis V. Zatlera centienus. «Tas man nebija nekāds pārsteigums. Tas, ka koalīcijā tiks aicināts Saskaņas centrs, bija skaidrs jau pirms vēlēšanām. Cilvēki ar saukļiem par oligarhiem tika nozombēti. Tagad viņiem sekos vilšanās. Mēs, bēgot no vilka, esam atskrējuši pie lāča,» saka bijušais parlamentārietis.

Tomēr uz ielām vērojamā reakcija un retorika krasi atšķiras no inteliģences pārstāvju viedokļiem. Piemēram, mācītājs Juris Rubenis lēmumā valdībā iesaistīt Saskaņas centru saskata vairāk laba nekā slikta. Viņa teiktais gan liecina – pārliecināts, ka šis eksperiments izdosies, viņš nav.

«Lielās līnijās būtu apsveicams jebkurš saprātīgs un godīgs pasākums, kas saliedētu sabiedrību. Šis būtu saprātīgs veids, kā meklēt tiltus starp divām kopienām, bet tam vajadzētu būt godīgam un atklātam. Mūsu sabiedrībai nav tik daudz laika atlicis, līdz divkopienu sabiedrība sasals un nebūs vairs saliedējama,» teica mācītājs. Viņš arī norādīja, ka pilnvērtīgu V. Zatlera rīcības vērtējumu varēs sniegt tikai pēc tam, kad valdība ar Saskaņas centru būs jau kādu laiku strādājusi. «Daudzas lietas līdz galam var saprast tikai tad, kad tās ir realizētas,» piebilda J. Rubenis.

Par Latvijas reklāmas tēvu dēvētais Vladis Goldbergs nevēlējās iedziļināties V. Zatlera rīcības motīvos, bet arī viņš uzskata, ka Latvijas sabiedrībai pienācis laiks atrisināt gadiem uzkrājušos sāpi.

«Man ir tāda sajūta, ka ir jāliek visi papīri uz galda un jānoskaidro visas niezošās lietas par okupāciju un pārējo. Turklāt es nedomāju, ka sabiedrība dalās latviešos un krievus. Drīzāk tā dalās tādos, kuriem okupācija ir bijusi, un tādos – kuriem nav. Tādēļ būtu labi, ja tas beidzot tiks izdarīts, tad tas būtu tā vērts,» teica V. Goldbergs. Viņš uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai valdības veidošanai var tērēt pat divus mēnešus. Ja tas tiks izdarīts – tas būtu labs rezultāts.

Neitralitātes taktiku šajās norisēs izvēlējušies arodbiedrību pārstāvji. Gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško atteicās sniegt komentārus par Saskaņas centra iekļaušanu koalīcijā.

***

Vai Saskaņas centram jābūt valdībā?

Uldis Dumpis, Nacionālā teātra aktieris:

– Ja man jāsaka godīgi, tad, protams, negribētu, ka Saskaņas centrs (SC) ir valdībā. Tur nav ko pamatot, jo tāda vienkārši ir mana nostāja – nacionāli noskaņota. Domāju, ka pareizākais lēmums ir tas, kas izskanēja jau pašā sākumā, ka valdībā jābūt Zatlera Reformu partijai, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai.

Juris Žagars, Dailes teātra aktieris, uzņēmējs:

– Zaltera Reformu partija (ZRP) ar pēdējā laika aktivitātēm diemžēl ir ievērojami zaudējusi manas simpātijas. Atbalstu ZRP deputāta Valda Liepiņa viedokli, ar kādiem nosacījumiem SC dalība koalīcijā man liktos saprotama. Laba doma ir veidot pēc iespējas plašāku koalīciju un SC kaut kādā mērā iesaistīt koalīcijas veidošanā, bet neatbalstu, ka ZRP un SC veido valdības kodolu un Vienotība tiek tikai pieaicināta klāt. Ja notiks visļaunākais un ZRP izvēlēsies veidot koalīciju ar SC bez Vienotības, un prezidents nezin kādu apsvērumu dēļ uzticēs premjera krēslu viņiem, tad atliks vien pabrīnīties, cik īss ceļš latviešiem ir vajadzīgs, lai no lāčplēšiem pārvērstos par kangariem. Ja tā notiks, tad ceru, ka vismaz daļa godprātīgo ZRP deputātu norobežosies no šādas nodevības, izstājoties no frakcijas un saglabājot godu tautas acīs.

Indra Briķe, Dailes teātra aktrise:

– Pēc idejas ir vienalga, kāda partija ir valdībā, galvenais, lai ir cilvēki, kas strādā. Tomēr tieši no Saskaņas centra (SC) šobrīd nav neviena partijas biedra, kuru gribētu redzēt premjera vai ministru postenī. Domāju, ka Zaltera Reformu partijas lēmums veidot koalīciju ar SC ir savtīgs gājiens. Domāju, ka valdībā noteikti jābūt Valdim Dombrovskim, viņš jau ir, tā teikt, iestrādājies.

Džemma Skulme, māksliniece:

– Uzskatu, ka valdībā vajadzētu būt nacionālām partijām. Es pat liktu Zaļo un zemnieku savienību, ja viņi būtu neatkarīgāki no Lemberga. Kad bijām Padomju Savienībā un Gorbačovam prasījām savu neatkarību, viņš tai pretojās ar argumentu: 1918. gadā, kad dabūjāt neatkarību, jūs bijāt citi, tagad tautas sastāvs ir cits. Šobrīd ar Saskaņas centra iekļūšanu valdībā Gorbačova teiktais it kā iegūst legalitāti. Tas ir apliecinājums tam, ka tautas sastāvs Latvijā ir cits, bet es tam nepiekrītu. Brīnos par Zatlera Reformu partijas lēmumu veidot koalīciju ar SC.