Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju izmanto iespēju iegādāties preces globālajā tīmeklī, kur tās lielākoties ir lētākas nekā tradicionālajos veikalos. Taču līdz ar gadumiju ir mainījušies noteikumi, kas iepirkšanos internetveikalos, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES) teritorijas, padara dārgāku.
Saistībā ar izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī (PVN) pasta sūtījumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) preču piegāde no jaunā gada kavējas kurjerpasta kompāniju noliktavās, jo ir jāveic papildu atmuitošana, aģentūrai BNS atzina uzņēmumu pārstāvji.
Šis gads tāpat kā iepriekšējie divi gadi dāvanu maisā ir atnesuši nodokļu, nodevu un tarifu pieaugumu, ko izjutīs ikviens Latvijā dzīvojošais un strādājošais.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana no 21% uz 22% nebūs īpaši pamanāma un izjūtama, ja vien atsevišķi uzņēmēji necentīsies uz PVN paaugstināšanas rēķina vairāk pacelt preces vai pakalpojuma cenu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina auto rezerves daļu vairumtirgotāja SIA "AD Baltic" direktors Jānis Bērziņš.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien neņēma vērā opozīcijas izteiktos priekšlikumus un izskatīšanai parlamentā 2.lasījumā virzīja jau iepriekš valdības nolemto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju palielināšanu no nākamā gada 1.janvāra.
Cerot uz iedzīvotāju veselības uzlabošanos un papildus vienu miljonu valsts budžetā, nākamgad plānots par 30 procentiem paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un viena no piecām ES valstīm, kurā vispār tiek piemērota akcīze limonādēm un aromatizētiem ūdeņiem, turklāt starp šīm piecām dalībvalstīm šī akcīzes nodokļa likme Latvijā jau šobrīd ir augstākā.
Valdība iecerējusi palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi no 21 līdz 22%, kā ar arī paaugstināt samazināto PVN likmi līdz 12% pašreizējo 10% vietā. Savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiktu piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme, un tas nozīmē, ka PVN elektrībai kāps no 10% līdz 22%.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana varētu "sabremzēt" ekonomiku un paplašināt pelēkās ekonomikas zonu, šovakar raidījumā "100.pants" atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
2012.gada valsts budžetā nodokļu palielinājumi vairs nav iespējami, lai Latvija neatgrieztos pie lielas inflācijas, pirmdien intervijā LNT raidījumā "900.sekundes" sacīja bijušais premjers un Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Ministru kabineta pieņemtais lēmums no nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumu ietvaros atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu elektrībai neatstās ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām, jo jau līdz šim uzņēmumu izmantotajai elektrībai tika piemērota PVN pamatlikme, bet samazinātā likme tika piemērota tikai elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka valdības ieteikumi 2011.gada budžeta konsolidācijas pasākumu ietvaros celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi no 21% uz 22% palielinātu inflāciju un mazinātu patēriņu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Biedrība "Zemnieku saeima" (ZA) prasīs pamata pārtikas produktiem piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja ZA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Ja tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme elektroenerģijai, privātpersonām nodokļa daļa veidos nepilna viena santīma pieaugumu par katru kilovatstundu (kWh), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis.
Ja valdība grib izdarīt izmaiņas attiecībā uz patēriņa nodokļiem un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, tas būtu jādara tagad, jo 2012.gadā šāds solis varētu radīt problēmas ar inflācijas līmeņa stabilizēšanu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru izteicās finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība").
Darbā pie nākamā gada valsts budžeta valdība vērtē priekšlikumu elektrībai pievienot 22% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, to šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem apliecināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Valstij uzņēmējiem par šogad pārmaksātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) būs jāatmaksā aptuveni 185 miljoni latu, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un žurnāla "Ir" rīkotajā diskusijā informēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka.
Nodokļu palielināšana, kas šīs recesijas laikā veikta vairākkārt, ir vieglākais budžeta konsolidācijas ceļš, taču turpmāka nodokļu palielināšana var vēl vairāk veicināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši, ja nesarūk ēnu ekonomikas apmēri un sabiedrībā mazinās uzticība izdevumu mazināšanas procesam, pausts "Swedbank" ekonomistu veidotajā apskatā.
Nu! Izsalkušie un salstošie grūtdieņi – izvēlieties! Vai nu visām precēm cenas pieaugs par 2% (PVN palielinot no 21% līdz 23%), vai arī mēs novienādosim PVN visiem, kas izmanto pazemināto likmi. Ko teiksiet, kas kliegs skaļāk, tam būs taisnība. Tā arī jaunā valdība rīkosies! Šādi izskatās valdības finanšu politikas vienkāršots izklāsts.
Apsverot iespēju celt PVN likmi, topošās valdības veidotājiem, šķiet, aizmirsušies gan pašu solījumi vēlētājiem, gan arī rūgtā mācība, ko deva iepriekšējā PVN likmes paaugstināšana.