Lai izskaustu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts budžeta, noteiks „reverso” (apgriezto) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem.
To paredz ceturtdien, 24. februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā ar pievienotās vērtības nodokli.
Tādējādi par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Savukārt par iekšzemē veiktajiem darījumiem ar metāllūžņiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā metāllūžņu saņēmējs (pircējs) vai ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs.
Šobrīd būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem, PVN piemēro likumā vispārnoteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs.
Taču, kā liecina statistikas dati, gan būvniecības nozarē, gan metāllūžņu tirgū darbojas arī negodīgi komersanti, kuri īslaicīgi iesaistās darījumos un veido shēmas, lai izkrāptu no valsts budžeta PVN, atskaitot priekšnodokli par fiktīviem darījumiem, par kuriem PVN valsts budžetā nav samaksāts.
Lai izskaustu PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, likumprojekts papildināts ar jauniem pantiem, kas nosaka „reverso” PVN piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem.
Noteiktā PVN piemērošanas kārtība attieksies uz jaunu ēku būvniecību vai esošo ēku uzlabošanu (pārbūvi, renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju), bet neattieksies uz inženierbūvēm.
Paredzēts noteikt, ka attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, „reversā” (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība būs piemērojama līgumiem, kas noslēgti vai projektiem, kas uzsākti, sākot ar 2012.gada 1. jūliju.
Tāpat grozījumi paredz nodrošināt atbrīvojuma no PVN piemērošanu valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumam (vēstuļu korespondencei līdz 2 kilogramiem un pasta pakām līdz 10 kilogramiem).
Likumprojektā ietverts arī regulējums, kas nodrošinās, ka zvejniecības uzņēmumi par svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm maksās PVN valsts budžetā un atskaitīs priekšnodokli saskaņā ar likumā noteikto īpašo PVN maksāšanas kārtību – pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju (tā sauktais „kases princips”).
Grozījumus likumprojektā vēl izskatīs un par tiem lems Ministru kabinets.