Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien neņēma vērā opozīcijas izteiktos priekšlikumus un izskatīšanai parlamentā 2.lasījumā virzīja jau iepriekš valdības nolemto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju palielināšanu no nākamā gada 1.janvāra.
Kopumā šim likumprojektam bija iesniegti 29 priekšlikumi, no kuriem liela daļa - opozīcijas partiju priekšlikumi nodokļa likmes nepaaugstināšanai, samazināšanai un citām ar to saistītām izmaiņām. Šie priekšlikumi netika ņemti vērā un noraidīti ar balsu vairākumu. Atbalstu guva tikai tehniski Juridiskā biroja un finanšu ministra ierosinājumi.
Kā ziņots, PVN pamatlikme tiks palielināta no 21% uz 22%, savukārt samazinātās likmes pieaugs no 10% uz 12%. Ar pamatlikmi - 22% - turpmāk tiks aplikta arī elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem.
Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" veiktas arī citas būtiskas izmaiņas, piemēram, tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pagarināt pārmaksātās PVN summas atmaksas termiņu.
Vairākas izmaiņas paredzētas attiecībā uz PVN piemērošanu, iemaksāšanas kārtību valsts budžetā un PVN rēķina izrakstīšanu apliekamās personas mantas pārdošanas izsolē, ko veic tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators.
Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar PVN ir apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai.
Savukārt, ja apliekamās personas mantu izsolē pārdod maksātnespējas procesa administrators, izsoles apliekamo vērtību nosaka maksātnespējas procesa administrators atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai. Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, balstoties uz apliekamās personas sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas, paredz virzītās likuma izmaiņas.
Likumprojekts nosaka, ka tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators PVN rēķinu par mantas pārdošanu izsolē apliekamās personas vārdā izraksta 15 dienu laikā no lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu spēkā stāšanās vai kustamas mantas pārdošanas gadījumā - 15 dienu laikā no dienas, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu.
Savukārt PVN, kas aprēķināts par apliekamās personas mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, tiesu izpildītājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā no lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu spēkā stāšanās vai kustamas mantas pārdošanas gadījumā - 20 dienu laikā no dienas, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu.
PVN, kas aprēķināts par apliekamās personas mantas pārdošanu maksātnespējas procesa administratora rīkotā izsolē, maksātnespējas procesa administratoram būs jāiemaksā valsts budžetā likuma noteiktajā parastajā kārtībā - 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, aprēķinot valsts budžetā iemaksājamo PVN summu, kas maksājama par konkrēto taksācijas periodu, kurā veikta izsole.
Sākotnēji valdība vienojās, ka likumprojektā arī noteikts 50% ierobežojums priekšnodokļa atskaitīšanai par iegādāto vieglo pasažieru automašīnu un ar tās uzturēšanu saistītajām izmaksām. Tomēr sēdes laikā tika panākts kompromiss, ka ierobežojums būs 20% apmērā. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz gadījumiem, kad apliekamā persona veic tādus apliekamus darījumus kā pasažieru pārvadājumu vai preču transporta pakalpojumus, autovadīšanas prasmes apmācību, automašīnu nomas pakalpojumus u.c.
Priekšnodoklis par iegādāto vieglo pasažieru automašīnu vispār nav atskaitāms, ja persona galvenokārt, tas ir, vairāk nekā 20% no kopējās darījumu summas pēdējo 12 mēnešu laikā, veic ar PVN neapliekamus darījumus vai darījumus, kam likuma normas nav piemērojamas. Priekšnodoklis nav arī atskaitāms par ar minētās automašīnas uzturēšanu saistītajām izmaksām, ja attiecīgajā taksācijas periodā apliekamās personas neapliekamo darījumu vai darījumu, kam likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars pārsniedz 20% no kopējās darījumu vērtības, paredz normatīva izmaiņas.
Likumprojektā precizētas normas, kas nosaka kārtību, kādā atmaksā pārmaksāto PVN summu. Ar likumprojektu tiek novērsta neprecizitāte attiecībā uz pārmaksātās PVN summas atmaksu, beidzoties taksācijas gadam, nosakot, ka VID pārmaksu atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad VID ir apstiprinājis pārmaksāto nodokļa summu par taksācijas gadu.
Lai samazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēta prasība iesniegt pieprasījumu ar īpašu norādi par pārmaksātās PVN summas atmaksu tikai tad, ja pārmaksātā PVN summa pārsniedz 100 latu un tā izveidojusies par pamatlīdzekļiem, jo VID rīcībā nav informācijas (t.i., dokumentu) par šādu pamatlīdzekļu iegādi un šo informāciju var sniegt tikai apliekamā persona. Tāpat likumprojektā samazināts pārmaksātās PVN summas apmērs no 15 000 latu uz 8000 latu.
Ar likumu tiks noteikts, ka VID ir tiesības pagarināt sākotnējo likumā noteikto pārmaksātās PVN summas atmaksas termiņu, ja ir pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu attiecībā uz tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, - līdz dienai, kad VID būs izvērtējis darījumu un pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību.
Tāpat likumprojekts paredz VID papildu tiesības pagarināt pārmaksātās PVN summas atmaksas termiņu, ja ir konstatēta neatbilstība starp apliekamās personas nodokļa deklarācijā sniegto informāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem un VID rīcībā esošo informāciju un VID saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir nosūtījis apliekamajai personai paziņojumu par datu atbilstības pārbaudi, - līdz dienai, kad VID būs pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību.
Minētās VID tiesības ir spēkā arī tad, ja pēc nodokļa deklarācijas par taksācijas periodu saņemšanas ir pieprasīta papildu informācija, kas nepieciešama pārmaksātās nodokļa summas apstiprināšanai, līdz dienai, bet ne vēlāk kā līdz 75.dienai pēc deklarācijas par taksācijas periodu saņemšanas, kad VID būs pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību.
LETA jau ziņoja, ka, paaugstinot PVN un veicot citas izmaiņas, valdība plāno nākamgad budžeta ieņēmumos papildus nodrošināt ap 73 miljoniem latu.