Bezgrādu dzeramos apaudzē ar nodokļiem

Cerot uz iedzīvotāju veselības uzlabošanos un papildus vienu miljonu valsts budžetā, nākamgad plānots par 30 procentiem paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un viena no piecām ES valstīm, kurā vispār tiek piemērota akcīze limonādēm un aromatizētiem ūdeņiem, turklāt starp šīm piecām dalībvalstīm šī akcīzes nodokļa likme Latvijā jau šobrīd ir augstākā.

Latvijā akcīzes nodoklis par bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek iekasēts kopš 2000. gada. Sākotnēji par katru pārdoto litru iekasēja 2 santīmus, kopš 2009. gada 1. februāra – 4 santīmus. Ar nākamā gada 1. janvāri akcīzes nodokli plānots palielināt līdz 5,2 santīmiem par litru, ja Saeima akceptēs grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iekļauti 2011. gada valsts budžeta projekta pavadošo likumu paketē.

Akcīzes nodoklis tiek piemērots bezalkoholiskajiem dzērieniem – ūdeņiem un minerālūdeņiem ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējiem bezalkoholiskiem dzērieniem, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus bez cukura, citu saldinātājvielu vai aromātvielu piedevas.

Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA) uzskata, ka valdības plāns būtiski palielināt nodokļu slogu bezalkoholisko dzērienu ražotājiem ir pretrunā ar publiski deklarēto atbalstu uzņēmējdarbībai, to ne vien apzināti gremdējot, bet arī pašmāju dzērienu ražotājus nostādot daudz neizdevīgākā situācijā attiecībā pret kaimiņvalstu un ES ražotājiem kopumā.

Kā galvenais arguments akcīzes nodokļu paaugstināšanai bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek minētas sabiedrības veselības problēmas, neraugoties uz faktu, ka akcīzes nodoklis šobrīd tiek piemērots arī tiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas vispār nesatur cukuru, piemēram, dzeramais ūdens ar garšām un bezalkoholiskais alus, norāda Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija.

Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere norāda, ka šobrīd iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā Latvijas valsts nebūs ieguvēja: līdz šim veiktās akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas nav devušas gaidīto valsts budžeta palielināšanas efektu. Savukārt industrijas pārstāvji kārtējo reizi būs spiesti pārskatīt komercdarbību un personāla struktūru. Ieguvēji nebūs arī patērētāji, uz kuriem gulsies papildu nodokļu slogs, kas mazinās iekšējo patēriņu un ekonomikas izaugsmi kopumā.

Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija atgādina, ka tās biedri kopumā nodrošina vairāk nekā 1000 darba vietu un valsts budžetā ik gadu veic nodokļu nomaksu aptuveni 40 miljonu latu apmērā.

***

VIEDOKLIS

Gatis Kamarūts, SIA Venden izpilddirektors:

– Saprotams, ka šajos grūtajos brīžos valdība cenšas papildināt valsts budžetu visos iespējamajos veidos, taču nodokļu politikai ir jābūt pārdomātai. Pēdējo divu gadu laikā dzērienu tirgus ir sarucis par 40%, kas ir dramatiski zems rādītājs. Līdz ar to rodas jautājums – kādā veidā valdība ir gatava atbalstīt šo segmentu, nevis galīgi to iznīcināt? Pašlaik skaidrs ir viens – ja valdība cenšas attaisnot savas darbības ar rūpēm par sabiedrības veselību, tad nodokļu politikai būtu jāstimulē tie ražotāji, kas tirgū piedāvā attiecīgus produktus. Piemēram, ja ar akcīzes nodokli tiktu aplikti nevis tie dzērieni, kas satur cukuru vai fruktozes glikozes sīrupu, bet gan tie, kuru sastāvā ir konservanti, dabīgiem identiski aromatizētāji un nedabiskas krāsvielas, kas ne visai labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, tad būtu skaidra loģika paaugstināt nodokli šāda veida produktiem. Tajā pašā laikā sulām, dabīgiem ūdeņiem un citiem dzērieniem bez konservantiem un aromatizētājiem būtu jāpiemēro zemākas nodokļu likmes, kas stimulētu šo ražotāju attīstību. Tikai šādā gadījumā lēmums paaugstināt minēto akcīzes nodokli būtu pamatots, jo tas skaidri parāda valdības vēlmi atbalstīt dabīgu dzērienu ražotājus.

Inese Lielpinka, LBDUA pārstāve:

– Dažādu nodokļu likmju piemērošana vienas industrijas dažādiem produktiem ir absurda – tā ir vērtējama kā diskriminējoša un konkurenci kropļojoša rīcība. Ja tiks īstenota valdības iecere, tas būs vērtējams kā precedents Latvijas un Eiropas praksē, un nozares ražotāji neizslēdz iespēju uzrunāt atbildīgās ES institūcijas saistībā ar iespējamo brīvu preču kustības ierobežošanu, kas aizliegta ar kopienas dibināšanas līgumu.

Eva Sietiņsone-Zatlere, Cēsu alus valdes priekšsēdētāja:

– Nav skaidrs, kādēļ jau atkal tieši pašmāju pārtikas produktu ražotājiem jāiznes viss krīzes smagums? Akcīzes nodokļa un PVN palielināšana bezalkoholisko dzērienu kategorijai ne vien neatbilstu demokrātisku valstu praksei, bet arī būtiski mazinātu nozares konkurētspēju, diskriminētu to attiecībā pret citiem pārtikas produktiem un kopumā veicinātu ievērojamu nozares apjomu kritumu. Pēc aptuvenām aplēsēm prognozējams, ka iecerētās akcīzes nodokļa un PVN korekcijas nozarei radīs papildu slogu aptuveni 3 miljonu latu apmērā.

***

UZZIŅAI

Viens Latvijas iedzīvotājs gadā izdzer aptuveni 119 vienības (glāzes) bezalkoholisko saldināto dzērienu. Apvienotajā Karalistē izdzer 350 vienības, Beļģijā – 425, Islandē – 714.

Akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek iekasēts piecās ES dalībvalstīs. To likmes:

Latvija – 0,056 EUR/l

Somija – 0,045 EUR/l

Beļģija – 0,037 EUR/l

Nīderlande – nav stingri noteiktas likmes

PVN likme pārtikai

Latvijā – 21%

Čehijā – 5%

Nīderlandē – 6%

Austrijā – 10%