Ja valdība lauksaimniekiem par prieku izšķirsies samazināt pievienotās vērtības nodokli dažām pārtikas precēm, cenas tām, visticamāk, nesamazināsies, taču vērā ņemami veicinās lauksaimnieku konkurētspēju.
Graudkopjiem šonedēļ izdevās no Valdības saņemt 6 miljonus eiro. Zemkopības ministrija apgalvo, ka tā nav papildus nauda, bet nauda no nākamā gada budžeta. Šī nauda gan vēl nav ne nopelnīta, ne pat par nākamā gada budžetu ir nobalsojusi Saeima, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šodien tiksies ar biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadību, lai pārrunātu plānotos uzlabojumus nodokļu politikā, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikas produktiem, aģentūru LETA informēja "Zemnieku saeimā".
PVN izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Arī grāmatvežus reizēm interesē kultūra, sevišķi, kad runa ir par nodokļu iekasēšanu. No Finanšu ministrijas jau ilgāku laiku strāvo idejas par lielāka maksājumu sloga uzlikšanu kultūras nozarei, tostarp pārdefinējot pašu kultūras jēdzienu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem pasliktinās sabiedrības veselības stāvokli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.
Veselības ministrija (VM) neatbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes atcelšanu bezrecepšu medikamentiem, aģentūrai LETA sacīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
No 1. jūlija ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji savos komunālo pakalpojumu rēķinos ieraudzīs kārtējo nodokli – pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas maksai tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) uzreiz 21 procenta apmērā, ko daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji samaksās nevis pašvaldības vai pārvaldnieka, bet gan valsts maciņā. Pastāv iespēja nemaksāt paaugstināto PVN likmi. Vismaz uz laiku. Un likuma ietvaros. Taču ne visiem. Tāds tas rēbuss.
Jācer, ka lēnāks karuselis nenozīmē ērtāku braukšanu. Latvijā joprojām ir adreses, kurās reģistrēts pat simtiem firmu, un daudzas pazīmes liecina, ka to vienīgais mērķis ir nodokļu krāpšana. Taču ir pamats domāt, ka blēžu bizness sācis buksēt.
Piedaloties Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksmē, finanšu ministre Dana-Reizniece Ozola (ZZS) šodien paudusi atbalstu straujākiem tempiem risinājumu rašanai cīņā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neiekasēšanu un krāpniecību.
Gandrīz vienlaikus notikušie skandāli Dobelē un Cēsīs apliecina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piedzinēju un maksātāju kopīgo neizpratni par to, kāpēc jāmaksā tādas, nevis pavisam savādākas naudas summas.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss" sākta parakstu vākšana, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) veselīgai pārtikai, vienlaikus to palielinot neveselīgiem produktiem.
ASV trešais prezidents Tomass Džefersons sacījis, ka vislabākā valdība ir tā, kuras ir vismazāk – proti, tāda, kas netraucē cilvēkiem dzīvot. Par Latvijas aizgājušo Laimdotas Straujumas valdību gan nevar sacīt, ka tā būtu bijusi nepamanāma un nesāpīga. Jaunajā gadā spēkā stāsies virkne likumu, kas diezgan jūtami ietekmēs ļaužu dzīvi.
Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni panākta vienošanās atlikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem, aģentūrai LETA apliecināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).
Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.
Protestējot pret ieceri no 2016.gada janvāra kultūras un izklaides pasākumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā, šorīt plkst.9.30 pie Saeimas norisināsies sapulce "Par atbalstu kultūras pasākumiem!", liecina sociālajā tīklā "Facebook" publicētā informācija.
Budžeta veidotāju ideja aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) izklaides un popkultūras pasākumus, sacēlusi vētru koncertu un festivālu rīkotāju aprindās. PVN piemērošana izklaides pasākumu biļetēm nozīmē ne tikai lielākus tēriņus ģimenēm, bet draud arī ar pieticīgāku kultūras pasākumu piedāvājumu.
Ieceri no nākamā gada 1. jūlija namu apsaimniekošanas pakalpojumu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) negatīvi vērtē ne tikai dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, bet arī māju pārvaldītāji un īpašnieki un viņus pārstāvošas organizācijas.
Ieviešot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā daļai Latvijā notiekošo kultūras pasākumu, tiks panākts tas, ka mazākie pasākumu rīkotāji pārtrauks darbību un tā rezultātā samazināsies kultūras pasākumu skaits, uzskata Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) biedri.