PVN izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Tā ir nauda, ko iedzīvotāji maksājuši Pievienotās vērtības nodoklī, pērkot maizi, pienu un alu divlitru plastmasas pudelēs. Lai apkarotu nodokļu izkrāpējus, 2012.gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem. Krāpnieki pārmetās uz Latviju. Latvijas valdība piecus gadus neko nedarīja. Tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009.gada nodokļu iekasēšana bija Vienotības ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu, ka nepieciešams reaģēt. Ieņēmumu dienestā apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairākkārt- jau no 2013.gada.
Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus groza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis. Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves, vēsta raidījums.
2012.gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna Pievienotās vērtības maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu. Ar to Igaunijas valdība pārtrauca Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu.
Taču krāpniekiem rūpals bija ļoti iepaticies, jo zelts ir pateicīgs materiāls šai nodarbei. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro. To var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.
Shēma ir vienkārša. norāda "Nekā personīga". Firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt. Privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt Pievienotās vērtības nodokli.
Firma X nodokli nav samaksājusi, bet ieņēmumu dienests naudu izmaksā no budžeta. Patiesībā aiz X un Y ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus. Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.
Latvijas proves birojs ir vienīgā organizācija, kas nosaka zelta kvalitāti. Uz biroju krāpnieki dodas, lai saņemtu valsts atzītu dokumentu par zelta daudzumu un vērtību. Šāds dokuments kalpo kā aizsegs, lai ieņēmumu dienestam grūtāk būtu atšifrēt fiktīvo darījumu. Patiesībā birojā nemitīgi nonāk viens un tas pats zelts.
Darījumu aktivitātes pieaugums redzams arī statistikā. 2010.gadā Latvija eksportēja zeltu par 1,8 miljoniem eiro, bet 2012.gadā jau 27 miljoniem. Lielākais apjoms sasniegts 2015.gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte "Nekā personīga" informē, ka Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā tika konstatēs, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā tiekoties ar Vasts proves biroju, VID secinājis, ka tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem 6 miljoni varētu būt izkrāptais PVN.
Ieņēmumu dienests dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti vaktēt. 2014.gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015.gadā sešpadsmit. Tomēr cīņa nav sekmējusies, krāpšanas turpinājās. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro. Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija. Lūgts ieviest reverso PVN, licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas. Taču nekas no tā nav izdarīts.
Tikmēr bijusī Latvijas premjerministre, kuras valdība 2014.gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, norāda, ka par zeltu viņas laikā netika runāts. "Tad bija vairāk būvniecība, kas bija sarunu degpunktā, protams, lauksaimnieki ar savām nozarēm nāca un protams mobilo un elektroierīču tirdzniecība, kas tika ieviesta šogad. Nē manā laikā mums nebija diskusijas par zeltu," sarunā ar žurnālistiem norāda Straujuma.
Padomē ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, gan Finanšu ministrs. Jānis Reirs bija finanšu ministrs no 2014.gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Pirms tam viņš bija Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs. Viņš gan norāda: "Budžeta komisijas laikā un Finanšu ministrijas laikā mums nebija informācijas, ka tieši zelta operācijām tiek šis izmantots. "
Arī šobrīd Reirs ir skeptisks par reversās Pievienotā vērtības nodokļu maksāšanas kārtības efektivitāti, un norāda, ka tas nav brīnumlīdzeklis. Jo krāpnieki pārmetās uz citu nozari, vai citu valsti un darbību turpina.
Raidījums "Nekā personīga" vien sižeta beigās norāda- par zaudētajiem miljoniem mēs būtu varējuši uzcelt vēl vienu policijas pentagonu, Nacionālo bibliotēku līdz 3 stāvam vai pusi no stradiņu korpusa.