PVN cilpa savelkas ciešāk
No 1. jūlija ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji savos komunālo pakalpojumu rēķinos ieraudzīs kārtējo nodokli – pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas maksai tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) uzreiz 21 procenta apmērā, ko daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji samaksās nevis pašvaldības vai pārvaldnieka, bet gan valsts maciņā. Pastāv iespēja nemaksāt paaugstināto PVN likmi. Vismaz uz laiku. Un likuma ietvaros. Taču ne visiem. Tāds tas rēbuss.
No nākamā mēneša jāstājas spēkā grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas tapuši saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām. Ja neiekasēs nodokli, valstij būs jāmaksā sodanauda. Turklāt Eiropa esot noteikusi, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nedrīkst aplikt ar samazinātu - 12 procentu - PVN likmi, tāpēc piemērojama standartlikme - 21 procents.
Ekonomikas ministrijā skaidro, ka PVN par ēku apsaimniekošanas izdevumiem nebūs jāmaksā dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Arī pārvaldnieki, kas ir starpnieki starp dzīvokļa īpašnieku un, piemēram, ūdensapgādes firmu, elektrības piegādes kompāniju vai atkritumu apsaimniekotāju, saviem starpniecības pakalpojumiem 21 procentu lielo PVN piemērot nedrīkst. Iedzīvotāji jau maksā PVN par pakalpojumiem, ko mājas pārvaldnieks nesniedz, bet visbiežāk izpilda tikai starpnieka lomu rēķinu izrakstīšanā un parādnieku tramdīšanā: par patērēto siltumenerģiju (apkure, ūdens uzsildīšana un karstā ūdens cirkulācija) - 12 procentu, par atkritumu izvešanu, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju - 21 procentu.
Līvija Mickēviča pārstāv apsaimniekošanas uzņēmumu VF Amatnieks un ir sašutusi par likuma grozījumiem. «Es uzskatu, ka lielāks nodoklis ir cilvēku apzagšana. Padomājiet, mājas ir jāremontē, iedzīvotāji krāj naudu, bet tagad arī no uzkrājumu fonda ir jāmaksā 21 procents valstij? Par ko? Par to, ka cilvēki grib uzturēt kārtībā māju?» Pēc viņas vērtējuma, nelielai apsaimniekošanas firmai papildu nodoklis, kas jāieskaita valsts budžetā, ir būtisks, jo no firmas tas tiks pieprasīts neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji būs samaksājuši pārvaldniekam. Tiem, kuri ierosina samazināt mājas pārvaldīšanas izdevumus, L. Mickēviča cērt pretim savu sakāmo. Pirmkārt, pārvaldīšanas pakalpojumi ir noteikti likumā un tos nevar mētāt no vienas maksājumu pozīcijas uz citu. Turklāt pārvaldīšana nav tas pats, kas mājas uzturēšana, kas nozīmē nepieciešamo pakalpojumu minimumu: siltumenerģijas iegādi, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, dzīves atkritumu izvešanu. Otrkārt, ja apsaimniekošanas maksa jau tagad ir neliela, to nevar samazināt vēl vairāk, jo pārvaldīšanas izdevumos ietilpst arī atlīdzība pārvaldniekam, ko nevar samazināt līdz neiespējami zemai robežai. «Es nevaru pārvaldīšanas maksu samazināt, jo no tās maksāju arī algas, tātad arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli un tagad būs arī jāmaksā PVN,» skaidro L. Mickēviča.
Savukārt Rīgas namīpašnieku biedrības pārstāvis Ingārs Daibe norāda uz to pašu Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Proti, nodokļu maksātāja pienākums ir reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniedzis 50 000 eiro. Ja pārvaldnieks apsaimnieko vienu vai divas nelielas mājas, tad šāds apgrozījums «jākrāj» ilgu laiku. I. Daibe skaidro: ja no 1. jūlija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojums tiek iekļauts ar PVN apliekamo darījumu grozā, tad ir jāsagaida, kamēr tiek sasniegta 50 000 eiro robeža, un tikai pēc tam šim pakalpojumam jāsāk piemērot 21 procenta lielā PVN likme. Tādējādi būs mājas, kuru iedzīvotāji līdz pat nākamā gada pavasarim varēs nemaksāt par 21 procentu lielāku maksājumu. «Kāpēc vajag sadārdzināt maksājumu iedzīvotājiem, ja uz laiku likuma ietvaros var no tā izbēgt?» viņš saka.