Arī grāmatvežus reizēm interesē kultūra, sevišķi, kad runa ir par nodokļu iekasēšanu. No Finanšu ministrijas jau ilgāku laiku strāvo idejas par lielāka maksājumu sloga uzlikšanu kultūras nozarei, tostarp pārdefinējot pašu kultūras jēdzienu.
Kultūra ir pašdarbības teātra kumēdiņi pļaviņā pie vietējās ciema bodes, savukārt visa augstā māksla ir savtīgs bizness, par kuru nodokļi iekasējami pēc pilnas programmas. Aptuveni šādi Finanšu ministrijas (FM) nostāju izprot kultūras cilvēki.
Pašu labums un interese
Lūk, citāts no Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) pēdējās sēdes protokola: «FM atbildīgie ierēdņi izrāda aktivitāti «skaidrāk definēt kultūras jēdzienu» priekš sabiedriskā labuma statusa piešķiršanas organizācijām, praktiski ar to saprotot kultūras jēdziena sašaurināšanu - uz tautas mākslu, pašdarbības un amatieru kolektīviem. FM atbildīgo ierēdņu uzskats ir, ka profesionālā kultūra nav sabiedrības, bet pašu to veidotāju labums un interese.»
Nesen kultūras nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji tikās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Bažas par iespējamo nodokļu atvieglojumu samazināšanu ministre noraidīja. Arī ministrijas preses dienests Neatkarīgajai skaidro, ka kultūras jēdziena skaidrāka definēšana «nav FM kompetences jautājums un nav plānots izstrādāt vienas jomas - kultūras - definīciju». Taču vadlīnijas par Sabiedriskā labuma organizāciju likuma būtību gan pašlaik top.
LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe atzīst, ka šobrīd definējums patiešām nav aiztikts, taču, kad jaunās organizācijas dodas uz Valsts ieņēmumu dienestu pēc sabiedriskā labuma statusa, tās tiekot pētītas ar lielu neuzticību. Nodokļu iekasētāji uzskatot, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) veiktā sabiedriskā labuma darbība jānodala no saimnieciskās darbības. Bet problēma esot apstāklī, ka neviens neatkarīgs teātris vai klasiskās mūzikas festivāls kā SIA nespēs izdzīvot. Tie visi ir nerentabli, pārtiek galvenokārt no Valsts Kultūrkapitāla fonda dotācijām. «Es pati rīkoju klasiskās mūzikas koncertus un no biļešu naudas labi ja telpu īri varu nomaksāt.»
Kultūra trenažieru zālē
Uzmanība kultūras organizācijām pievērsta, jo, pēc Finanšu ministrijas domām, zem NVO nosaukuma slēpjas uzņēmēji, kas tādējādi apiet nodokļu maksāšanu. Piemēram, nodibina kultūras integrācijas biedrību, kas patiesībā ir valodas maksas kursi, vai sporta kultūras veicināšanas biedrību, kas nav nekas cits kā parastākā trenažieru zāle. Dace Bluķe pieļauj, ka atsevišķi negodprātīgi NVO titula valkāšanas gadījumi nozarē, iespējams, pastāv: «Taču tā jau ir VID kompetence tikt ar tiem galā. Ja 2% no NVO ir slēpta uzņēmējdarbība, tāpēc jau nav jācieš visam NVO sektoram!»
Kultūras ministrija vēsta, ka tās rīcībā nav informācijas par kādām jaunām nodokļu politikas aktivitātēm attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām. Pērnā gada beigās ar Finanšu ministriju par to tiešām ticis runāts. Kultūras ministrija pat noprotestēja Finanšu ministrijas piedāvāto kultūras definīciju, sacerēja savu skaidrojumu, kas ir kultūras veicināšana. Beidzās viss ar to, ka Finanšu ministrija atsauca savu ieceri precizēt, kas ir sabiedriskā labuma organizācija.
Būs nodokļi, būs protesti
Par citu kultūras naudas jautājumu Finanšu ministrija turpina uzturēt diskusiju, proti, PVN piemērošanu kultūras pasākumiem. Pērn pat sarēķināts, ka valsts budžetam tas dotu 3,1 miljonu eiro lielu pienesumu gadā. Kultūras ministrijas un organizāciju ieskatā saglabājama esošā PVN piemērošanas kārtība, saskaņā ar ko PVN nav jāmaksā. No šā nodokļa atbrīvots teātris, cirks, koncerti, izstādes, labdarības sarīkojumi, pašdarbība u.c. Šī nostāja darīta zināma nesenajās konsultācijās Finanšu ministrijai. Ir arī precedents, kas apliecina, ka lielāki nodokļi kultūrai nebūt nenozīmē lielākus ieņēmumus valsts budžetam. 2009. gadā ar pilnu PVN tika apliktas grāmatas un nozares apgrozījums saruka par 30%.
Lai mazinātu kultūras nozares bailes no jauniem nodokļiem vai nodokļu atvieglojumu atņemšanas, ministrija atgādina, ka pagājušajā nedēļā Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par iespējām palielināt ieņēmumus. Kā vēsta preses dienests: «Informatīvajā ziņojumā nav ietverts priekšlikums par PVN piemērošanu kultūras pasākumiem.» Tomēr Latvijas Radošo savienību padome sola, ka turēs rokas uz pulsa, lai valdība kultūras cilvēkus nepārsteigtu nesagatavotus ar jaunu nodokļu birumu. Dace Bluķe saka: «Ja jutīsim, ka lietas iet nelāgā virzienā, varam rīkot arī plašākus protestus.».