Mazāks PVN negarantēs lētāku pārtiku
Ja valdība lauksaimniekiem par prieku izšķirsies samazināt pievienotās vērtības nodokli dažām pārtikas precēm, cenas tām, visticamāk, nesamazināsies, taču vērā ņemami veicinās lauksaimnieku konkurētspēju.
To trešdien Saeimas komisijā atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Guntis Vilnītis. Finanšu ministrija savukārt atsākusi signalizēt, ka cerības uz samazinātu nodokļa likmi ir ārkārtīgi zemas.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisiju lauksaimnieku pārstāvji iepazīstināja ar saviem piedāvājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai. Viens no priekšlikumiem paredz samazināt PVN likmi dārzeņiem un augļiem no līdzšinējā 21 procenta līdz pieciem procentiem.
Patērētājiem tas nenozīmētu cenu samazinājumu šiem produktiem, taču mazinātu PVN nemaksāšanu valstij. Proti, visbiežāk izmantotā krāpnieciskā shēma ir šāda: Latvijā reģistrētas zemnieku saimniecības pārstāvis dodas uz Poliju, kur par skaidru naudu pērk ar PVN neapliktus dārzeņus. Tad tos ved uz savu saimniecību un nu jau kā pašaudzētos tos par skaidru naudu realizē kādā no Latvijas tirgiem. Nodokļi par šiem darījumiem netiek maksāti. Taču, ņemot vērā, ka negodīgais komersants var atļauties par savu preci prasīt mazāku cenu, no tirgus tiek izspiesti īstie vietējie ražotāji.
LOSP un Zemnieku saeima uzskata, ka, samazinot PVN un intensificējot kontroli, vilinājums pēc nelikumīgas peļņas saruks, tādējādi izlīdzinot cenas tirgū un garantējot lielāku noietu vietējiem ražotājiem. Tie savukārt varēs ātrāk attīstīties un maksāt lielākas algas saviem darbiniekiem.
Arī Valsts ieņēmumu dienests neslēpj, ka problēmas šajā sfērā ir. Piemēram, šogad Latvijas tirgos esot veiktas 500 pārbaudes un 92% gadījumu dienesta pārstāvji konstatējuši pārkāpumus. Novērst šos pārkāpumus šobrīd esot gandrīz neiespējami, jo VID par darījumiem uzzina tikai pēc tam, kad tie jau notikuši.
Lai dienests uz aizdomīgiem darījumiem varētu reaģēt operatīvi, tas apsver iespēju ieviest elektroniskās ceļazīmes. No tām dienesta speciālisti par aizdomīgiem darījumiem uzzinātu pietiekami laikus, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes. Šādu risinājumu piedāvā arī lauksaimnieku pārstāvji. Savukārt Saskaņu pārstāvošais Ivars Zariņš šīs ieceres realizēšanai pēc iespējas īsākā laikā sola paša vadītās Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas atbalstu.
Aizvadītajā nedēļā LOSP un Zemnieku saeimas pārstāvji par PVN samazināšanu noteiktai pārtikas preču grupai sprieda ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Pēc tikšanās lauksaimnieki bija cerību iedvesmoti, jo ministre nenoraidīja šo ideju, vien teica, ka nepieciešams veikt izpēti par tās ietekmi uz valsts budžetu. To veiktu Zemkopības un Finanšu ministriju speciālistu darba grupa.
Savukārt trešdien Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta PVN nodaļas vadītāja Sintija Ozola komisijā neslēpa skepsi par lauksaimnieku ieceri. Ministrija uzskata, ka PVN samazināšana vērtējama kā pakalpojums uzņēmējiem un, iespējams, patērētājiem, taču nekādā gadījumā nav uzskatāms par instrumentu cīņai ar krāpniekiem.