NRA PĒTA, cik maksātu augļi, dārzeņi, ja tos apliktu ar 5% PVN nodokli

© F64

Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstī Lietuvā sākušās diskusijas par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Neatkarīgā pēta, cik veikalos maksātu augļi un dārzeņi, ja tos apliktu ar 5% PVN nodokli pašreizējā 21% vietā.

Pārtikas preces Latvijā un Lietuvā apliktas ar otru augstāko PVN Eiropas Savienībā - 21%. Vēl augstāks šis nodoklis ir tikai Dānijā. Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķiem pārtikas produktiem piemērot samazinātu PVN, Zemkopības ministrija izveidojusi ekspertu darba grupu, kuru vada ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Rīt plānota kārtējā ekspertu darba grupas tikšanās.

Priekšroka augļiem un dārzeņiem

Iepriekšējās ekspertu darba grupas sēdēs izkristalizējies viedoklis, ka PVN samazināšana pārtikai būtu jāveic pakāpeniski un to vajadzētu sākt ar augļiem un dārzeņiem, jo tieši šī nozare visvairāk ciešot no PVN atšķirībām un ēnu ekonomikas. «Ievestajām zemenēm vien tie ir apmēram astoņi miljoni eiro, tomātiem - apmēram pieci miljoni, no kā nav nomaksāts PVN. Trešā daļa ir nelegālā prece ar nezināmu kvalitāti. Ja samazinās PVN, vietējam ražotājam būs vieglāk konkurēt ar importu, atbrīvosies vesela niša, un daudziem mazajiem audzētājiem reģionos būs iespēja izvērsties un nodrošināt pieprasījumu pēc dārzeņiem, kurš aizvien pieaug,» iepriekšējā darba grupas sanāksmē sacīja biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Viņš arī uzskata, ka PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem nav atliekama, jo vislielākais efekts būtu tieši tad, kad veikalos parādās pirmie vietējie audzētie dārzeņi.

Ja lauksaimnieku priekšlikums būtu uzklausīts jau pērn un veikalos šobrīd augļus un dārzeņus apliktu ar 5% PVN, tad, piemēram, bietes maksātu par 3 līdz 5 centiem kilogramā lētāk, kartupeļi un burkāni veikalos šobrīd maksātu par 4 līdz 6 centiem kilogramā lētāk. Vairāku desmitu centu ieguvums būtu dārgākiem produktiem, piemēram, ziedkāpostiem, brokoļiem, tomātiem, gurķiem, zemenēm, liecina Neatkarīgās pētījums.

Cenai ir nozīme

Zemās pirktspējas dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji pārtikas preces pērk, lielākoties sekojot atlaižu piedāvājumam vai zemākai pieejamai cenai. Daļa pircēju priekšroku vienam vai otram pārtikas produktam dod pat tad, ja atšķirība ir vien daži eirocenti.

2014. gada rudenī, kad Krievijas embargo dēļ veikalos samazinājās piena produktu cenas, strauji pieauga šo produktu patēriņš. «Produkcijas cenu samazinājums septembrī ir sekmējis vietējās piena produkcijas noietu Latvijā - Food Union produktu patēriņš pieaudzis vidēji par 20%, kas savukārt ļāvis mums pārstrādāt par 20% vairāk Latvijas zemnieku ražota svaigpiena. Valmieras produktu noiets pieaudzis par 26%, Limbažu pienam - par 21%, salīdzinot ar vidējiem vasaras pārdošanas rezultātiem. Visvairāk pirktie produkti bija sviests, biezpiens, piens, saldais un skābais krējums,» toreiz ziņoja AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Vienlaikus, piena produktu cenām pieaugot, pircēji piena produktus iegādājas retāk, liecina nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI jaunākie dati. «Salīdzinot 2017 .gada sākuma datus ar attiecīgo laika periodu 2016. gadā, jāsecina, ka piena cenu kāpums atstājis ietekmi uz produktu pārdošanas apjomu - visa veida piena produktus šogad cilvēki iegādājas mazāk nekā pērn,» atklāja SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Pēc viņas teiktā, kefīram, pienam, krējumam un biezpienam pārdošanas apjomi 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, sarukuši 4-6% robežās, visvairāk pārdošanas apjoms kritis sviestam un sveramajam sieram. Cilvēki retāk iegādājas arī jogurtus. Tai pašā laikā pircēji arvien biežāk izvēlas iegādāties produktus ar augu tauku piedevām, piemēram, skābā krējuma izstrādājumiem pārdošanas apjoms pieaudzis par vairāk nekā pusi.

PVN samazināšanas mācības

Latvijā pēdējo 10 gadu laikā PVN likmes ir mainījušās vairākkārt. Tiesa, vienu reizi - 2012. gada vidū - pamatlikme tika samazināta par 1 procentpunktu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2012. un 2013. gadā šī nodokļa ieņēmumi bija lielāki nekā 2011. gadā, kad likme bija augstāka. Tiesa, gandrīz ar katru gadu tika sašaurināts to pakalpojumu loks, kam pienācās samazinātā PVN likme, kas, iespējams, daļēji kompensēja iespējamo ieņēmumu samazinājumu.

Pētot PVN samazināšanas ietekmi, ekspertu viedokļi par tā lietderību un atstāto ietekmi uz cenām dalījās. 2012. gada rudenī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka «šim politiskajam solim bijuši vērā ņemami rezultāti». Pārtikas cenas 2012. gada jūlijā pret jūniju bija samazinājušās par 1,2%, kas bija straujākais kritums kopš 2003. gada. «Lai arī PVN samazināšana ir bijis stratēģiski diskutabls solis no arī pirms tam ļoti mērenās inflācijas mazināšanas viedokļa, tā acīmredzot ir attaisnojusies, citiem vārdiem, tas bijis efektīvs risinājums neesošai problēmai,» toreiz vērtēja DNB bankas ekonomikas eksperts.

Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzina, ka 2012. gada jūlijā cenu kritumu noteica sezonalitāte un PVN samazināšana, kas, pēc viņa teiktā, gan izpaudās daudz ierobežotākā mērā nekā tad, kad nodokļa likme tika palielināta.

***

VIEDOKĻI

Andris Vilcmeiers, SIA Maxima Latvija vadītājs:

«PVN likme būtu jāsamazina ne tikai dārzeņiem un augļiem, bet arī parējām pārtikas precēm, jo tas mazinās ne tikai ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet šīs preces Latvijas iedzīvotājiem kļūs pieejamākas. Šobrīd 23 Eiropas valstīs ir ieviesta samazināta PVN likme pārtikai, tikai piecās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā un Bulgārijā - tā nav samazināta. Rietumeiropas valstu prakse pierāda, ka šādas samazinātās likmes pārtikai sevi attaisno, tādēļ apsveicama ir Zemkopības ministrijas iecere ieviest samazināto PVN likmi dārzeņiem un augļiem. Cerams, ka šī ideja tiks apstiprināta un nākotnē mēs varēsim runāt par PVN likmes samazināšanu arī pārējiem pārtikas produktiem.»

Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors:

«PVN ieņēmumi ir otrā lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija, tāpēc pieļauju, ka būtu grūti ieviest samazināto PVN daudzām produktu grupām. Atbalstām, ka, pirmkārt, būtu lietderīgi sākt ar svaigiem dārzeņiem un augļiem. No PVN samazināšanas iegūs ne tikai pircēji, bet tā arī ietekmēs svaigo augļu un dārzeņu nozares konkurētspēju nākotnē.

Lielākie pārtikas mazumtirgotāji kā Rimi, Maxima ir vairākkārt publiski pauduši, ka ir atbildīgi tirgotāji un ka PVN samazinājuma gadījumā attiecīgi samazināsies produktu cena. Svaigiem dārzeņiem un augļiem cenu izmaiņas ir sezonālas, arī cenu svārstības ir jutīgas ļoti īsa perioda ietvaros, ko parasti nosaka paši piegādātāji, bet par tirgotāju godaprātu te nevajadzētu šaubīties, attiecīgi, ja tiktu samazināts PVN, tas arī atspoguļosies plauktu cenās.»

Heino Lapiņš, HKScan Latvia pārdošanas vadītājs:

«Valdība ir uzsākusi izstrādāt jauno nodokļu politiku, un medijos jau ir parādījušās pirmās ziņas par tās iecerēm. Cita starpā - arī par nodomu samazināt PVN pārtikai. Tomēr informācija, ka samazinājums vismaz sākumā varētu attiekties ne jau uz visu pārtiku, bet gan tikai uz dārzeņiem un augļiem, raisa neizpratni un drīzāk izskatās pēc skaļa propagandas pasākuma pirms vēlēšanām, kas kopējo situāciju diemžēl būtiski neietekmēs. Realitāte ir tāda, ka iedzīvotāju patēriņā nevis augļi un dārzeņi, bet gan tieši gaļa un gaļas izstrādājumi ir lielākā pārtikas produktu grupa. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka mēnesī viens mājsaimniecības loceklis par gaļu iztērē 18,63 eiro, kas veido 24 procentus no visiem izdevumiem par pārtiku (mēnesī par pārtiku viens cilvēks vidēji izdod 77,95 eiro). Visbeidzot jānorāda, ka mūsdienās valstu ekonomikas, tajā skaitā mazumtirdzniecības sektori ir cieši saistīti. Cilvēki brauc iepirkties tur, kur attiecīgais produkts ir lētāks. Mēs redzam, ka, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji pērk alkoholiskos dzērienus Latvijā, kas mūsu valsts budžetam pērn devis 8,5 miljonus eiro. Kāpēc līdzīgi nevarētu būt arī ar gaļu? Nebūsim naivi, ne jau pēc lētiem dārzeņiem kaimiņvalstu iedzīvotāji brauks uz Latviju.»