Jācer, ka lēnāks karuselis nenozīmē ērtāku braukšanu. Latvijā joprojām ir adreses, kurās reģistrēts pat simtiem firmu, un daudzas pazīmes liecina, ka to vienīgais mērķis ir nodokļu krāpšana. Taču ir pamats domāt, ka blēžu bizness sācis buksēt.
Tagad viltus uzņēmumu zicpriekšsēdētāji tiek meklēti padsmitnieku vidū, jo pat bezpajumtniekiem un ārzemniekiem pietiek prāta atteikties no grašiem, riskējot ar ilgstošu vazāšanos pa policiju un tiesām. Eksperti gan spriež, ka nepatikšanām jākļūst vēl nopietnākām. Un otrs vēlamais darbības virziens - Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram maksimāli jāfiltrē krāpniekfirmas.
Uzkrājuma likvidācija
Cīņa pret blēžiem uzņēmējdarbībā ilgst jau gadiem. No PVN karuseļiem un fiktīvajām firmām cieš ne tikai valsts budžets, bet arī godprātīgi uzņēmumi, kas nodokļu krāpšanas ķēdēs iesaistās, to neapzinoties. Pirms trim gadiem Neatkarīgā publicēja rakstu VID siksna trāpa bez vainas vainīgajiem. Tolaik VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone bija Nodokļu kontroles pārvaldes direktore. Viņa skaidroja, ka problēmas nerisināšanai ir sena vēsture: «Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam ir viena izpratne par to, kā vajadzētu strādāt. Un otra izpratne ir Tieslietu ministrijai un Uzņēmumu reģistram.» Tomēr labā vēsts bija tā, ka abas puses beidzot apsēdušās pie viena galda, lai runātu par fiktīvo firmu efektīvāku apkarošanu. Cik daudz pa šo laiku paveikts? Latvijas Televīzijas raidījuma De facto nesenais sižets Plāno izskaust fiktīvo firmu perēkļus varētu likt domāt, ka necik. Kā toreiz plānoja, tā plāno tagad.
Piemēram, Rīgā, Starta ielā 7, kaut kādos drausmīgos ūķos, pēc firmas.lv datiem, ir reģistrēti 726 (!) uzņēmumi. Pašu VID un UR skatījumā izdarīts daudz - virkne izmaiņu likumos un normatīvajos aktos, virkne jaunu risinājumu, labāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp dienestiem. Pašlaik notiekot cīņa ar pēdējos 25 gados sadibināto firmu uzkrājumu. Tātad arī ar Starta ielu.
Jāsijā krāpnieki
Zvērināta advokāte un nodokļu konsultante Sandija Novicka, vērtējot situāciju toreiz un tagad, atzīst: «Nevar teikt, ka nav nekas izdarīts. Fiktīvu firmu veidošana ir kļuvusi sarežģītāka.» Taču viņas skatījumā pret blēžiem un viņu izpalīgiem jāvēršas ar vēl lielāku bardzību. Ļautiņi, kas «tikai uzliek parakstiņu», ir reāli jātiesā, nevis jāpieaicina lietās kā liecinieki. Jauniešiem jāsaprot, ka šā viena parakstiņa dēļ var pārvilkt svītru savai nākotnes karjerai īstā uzņēmējdarbībā.
Strādājot ar PVN shēmām saistītajās tiesu lietās, juriste konstatējusi, ka šobrīd lielākā problēma ir krāpnieku nesodāmības apziņa. «VID mazāk resursu vajadzētu tērēt kaut kādu ārstniecības čeku pārbaudei, kur runa ir par maznozīmīgām summām, bet vairāk jāpievēršas krāpnieku sijāšanai kopējā sadibināto firmu skaitā. Tas ir VID izmeklēšanas darbs.» Vienlaikus, cīnoties ar blēžiem, valsts nedrīkst sarežģīt uzņēmumu dibināšanas iespējas tiktāl, ka atsistu vēlēšanos nodarboties ar godīgu uzņēmējdarbību.
To Neatkarīgajai uzsver arī galvenā valsts notāre Guna Paidere: «Ir vairāk jāstrādā uz to, lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas maksā nodokļus, nevis jārada arvien jauni aizliegumi un šķēršļi jaunu uzņēmumu dibināšanai. Uzņēmuma dibināšana nav nekas nosodāms, kā arī nosodāms nav tas, ka kāda biznesa ideja nav dzīvotspējīga un uzņēmums, lai arī ir reģistrēts valsts reģistrā, tomēr ir neaktīvs. Nosodāmas ir dažādas darbības, kas tiek veiktas ar šiem uzņēmumiem, lai izvairītos no nodokļu nomaksas vai veiktu citas nelikumīgas darbības.»
Vecas un jaunas metodes
Jāatgādina, ka šis ir mūžsens UR un VID domstarpību iemesls - VID ieskatā blēži maksimāli būtu jāfiltrē tieši reģistrācijas brīdī, bet tas, protams, sarežģītu uzņēmumu dibināšanas procedūru. Daļēji tas tomēr tiek darīts. Darbojas arī alternatīvas metodes PVN karuseļu biznesa bremzēšanai, un vēl jaunas tuvākajā laikā nāks klāt.
Ir izveidots riska personu un riska adrešu saraksts. Nokļūšana šajās listēs nozīmē, ka VID un UR darbinieki šīs personas un adreses uzlūko caur ļoti lielām brillēm un ar vēl lielākām aizdomām. UR atsaka pakalpojumus, bet VID aptur saimniecisko darbību. Virkne normu likumā Par nodokļiem un nodevām veicina neaktīvo vai fiktīvo uzņēmumu un saimnieciskās darbības veicēju likvidāciju. VID Preses dienests informē, ka pēc to ieviešanas bez brīdināšanas uzņēmumu saimnieciskā darbība ir apturēta 4135 gadījumos (līdz 30. aprīlim). No tiem šogad - 180 lēmumu, pērn - 284.
Jauns paņēmiens blēžu ķeršanā sāks darboties 1. jūlijā. Ja uzņēmējs, uzzinot par nodokļu auditu, nekavējoties pieteiks izmaiņas Komercreģistrā, UR brīdinās VID, ka notiek kas aizdomīgs, un VID lems par aizliegumu šādām izmaiņām. Lai vainīgie paliek sodam sasniedzamā attālumā.